Konkurences padome atzinīgi vērtē valdības izvēlēto pieeju Lattelecom un LMT

LMT un «Lattelecom» turpinās darbu atsevišķi

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un SIA «Lattelecom» turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Pēc valdības sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) stāstīja, ka viens no argumentiem par labu šādam lēmumam ir konkurences aspekts. «Raugoties no konkurences viedokļa, situācija telekomunikācijas tirgū patlaban ir perfekta - Latvijā ir viens no labākajiem interneta savienojumiem pasaulē, kā arī par zemu cenu saņemam labu pakalpojumu,» skaidroja ministrs, piebilstot, ka arī turpmāk jānodrošina, lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu lētus un konkurētspējīgus pakalpojumus.

Pirms valdības sēdes arī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama aģentūrai LETA pauda bažas, ka, apvienojot abus uzņēmumus, patērētāji var zaudēt konkurences radītos ieguvumus un pakalpojumu cenas var kāpt.

Tāpat Ašeradens informēja, ka Privatizācijas aģentūrai uzdots līdz šā gada jūnijam piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas līdz šā gada 1.oktobrim varētu sniegt telekomunikāciju nozares izvērtējumu un informēt valdību par iespējamiem LMT un «Lattelecom» nākotnes virzieniem.

«Tas būs plašāks pētījums par nozari kopumā, ņemot vērā, ka patlaban notiek izmaiņas tirgū. Valdība uzskata, ka nepieciešama papildu ekspertu kompetence, kas izvērtētu situāciju,» piebilda ekonomikas ministrs.

Ašeradens arī informēja, ka pēc šīs dienas valdības lēmuma Ekonomikas ministrija gatavos atbildes vēstuli «TeliaSonera», lai Skandināvijas koncerns varētu lemt par saviem nākamajiem soļiem.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka ministri šodien vienbalsīgi noraidīja «TeliaSonera» pērn izteiktos priekšlikumus par valsts daļu pārdošanu abos uzņēmumos un uzņēmumu apvienošanu.

Vaicāts, gadījumā, ja «TeliaSonera» nolemtu pārdot savas daļas uzņēmumos LMT un «Lattelecom», vai valsts tās varētu iegādāties, Kučinskis norādīja, ka Latvijas drošības apsvērumu dēļ šāds darījums varētu notikt. «Galvenais, lai stratēģiskā telekomunikāciju infrastruktūra nenonāktu nelabvēļu rīcībā, bez iespējas Latvijai kaut ko ietekmēt,» uzsvēra premjers.

Arī Ašeradens piebilda, ka, ja gadījumā situācija kļūst kritiska, no drošības apsvērumu viedokļa valdībai ir jābūt gatavai vērtēt akciju iegādi.

Ašeradens jau iepriekš atzinis, ka abus uzņēmumus nevajadzētu apvienot, bet saglabāt pašreizējo situāciju. Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paudusi, ka abi uzņēmumi būtu jāapvieno.

Kā ziņots, pagājušā gada 20.novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no «TeliaSonera» un līdz šā gada 22.janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un «Lattelecom» valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.

«Lattelecom» un LMT darbības uzlabošanas darba grupa izskatīja tikai divus iespējamos scenārijus - abu uzņēmumu apvienošanu vai pašreizējās situācijas saglabāšanu. Ašeradens pauda, ka «Lattelecom» un LMT darbības uzlabošanu varētu turpināt uz pašreizējās īpašnieku modeļa bāzes.

Savukārt finanšu ministre Reizniece-Ozola uzskata, ka valstij kā «Lattelecom» un LMT akcionārei ir jābūt atbildīgai par savu aktīvu efektīvu izmantošanu, tāpēc uzņēmumu apvienošana būtu lietderīga. Finanšu ministres ieskatā, būtu prātīgi piedāvāt Skandināvijas telekomunikāciju koncernam «TeliaSonera» atbalstīt uzņēmumu apvienošanu, valstij saglabājot kontroli pār uzņēmumu daļām.

Ekonomikas ministrs iepriekš tikās ar Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma «TeliaSonera» pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora redzējumu par «Lattelecom» un LMT attīstību un iespējamo turpmāko sadarbības modeli. Tikšanās laikā «TeliaSonera» sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. «TeliaSonera» apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas.

«TeliaSonera» pārstāvji kā labāko uzņēmumu turpmākās attīstības scenāriju redz «Lattelecom» un LMT apvienošanu, tādējādi nodrošinot efektīvāku abu uzņēmumu resursu izmantošanu. Tāpat uzņēmumu apvienošana ļautu optimizēt turpmāk nepieciešamo investīciju apjomu uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai un rezultātā uzlabotu patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Kā ziņots, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA «Lattelecom» peļņa pērn sasniegusi 32 miljonus eiro, kas ir par aptuveni diviem miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 30,3 miljonus eiro.

Uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA bija 72 miljoni eiro. Tikmēr uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 191 miljonu eiro.

«Lattelecom» pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam «TeliaSonera» meitasuzņēmumam «Tilts Communications» (49%).

Savukārt mobilo sakaru operators SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) pērn nopelnījis 22,1 miljonu eiro, bet uzņēmuma apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 179,2 miljonus eiro.

2014.gadu uzņēmums noslēdza ar 19,6 miljonu eiro lielu peļņu un 144 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA pērn bija 59,4 miljoni eiro.

LMT 49% kapitāldaļu pieder ziemeļvalstu telekomunikāciju koncernam «TeliaSonera», 23% - «Lattelecom», 23% - «Latvijas Valsts radio un televīzijas centram», 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru. Uzņēmums dibināts 1992.gadā.