Valdība būtu gatava atpirkt LMT un «Lattelecom» daļas valsts drošības apsvērumu dēļ

Valdība otrdien lēma, ka «TeliaSonera» piedāvājums potenciālajai rīcībai ar abiem uzņēmumiem Latvijai nav pieņemams un kompānijas darbību turpinās atsevišķi. Ašeradens norādīja, ka jau tuvākajā laikā sagatavos atbildi Skandināvijas koncernam.

«Varam sagaidīt jebkādu rīcību no «TeliaSonera»,» atzina ministrs.

Taujāts, kā valsts rīkosies, ja «TeliaSonera» nolems pārdot tam piederošās daļas abos uzņēmumos kādam citam komersantam, Ašeradens uzsvēra, ka jāvērtē situācijas tālākā attīstība, taču valsts ir gatava kapitāldaļas atpirkt, ja situācija kļūs kritiska no drošības viedokļa.

Arī Kučinskis apliecināja, ka drošības apsvērumu dēļ šāds darījums varētu notikt - stratēģiskā telekomunikāciju infrastruktūra nedrīkst nonākt nelabvēļu rokās.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība sēdē slēgtajā daļā sprieda par tālāko rīcību saistībā ar «Lattelecom» un LMT kapitāldaļu pārvaldību, vērtējot divus iespējamajos risinājumus - uzņēmumus apvienot, valstij saglabājot kontrolpaketi, vai LMT un «Lattelecom» turpināt darbību atsevišķi. Valdība izšķīrās par otro variantu.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas valdībai ir jāsniedz atbilde «TeliaSonera» par iesniegtajiem scenārijiem tālākai rīcībai ar «Lattelecom» un LMT. «TeliaSonera» piedāvā trīs variantus - iegādāties visas kapitāldaļas, kabeļu kanalizāciju atdodot vai pārdodot Latvijas valstij; variantu, ka Latvijas valsts nopērk visas «TeliaSonera» piederošās «Lattelecom» un LMT daļas, kā arī variantu, ka uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti «TeliaSonera» grupā.

Par «Lattelecom» un LMT valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un «Lattelecom» kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.

LMT un «Lattelecom» iespējama apvienošana vērtēta kā viena no iespējām, tāpat diskutēts par iespēju atdalīt uzņēmumu īpašumā esošo infrastruktūru no biznesa un klientiem. Vienlaikus Konkurences padome paudusi bažas, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt riskus konkurencei tirgū.

Par uzņēmumu apvienošanu vairākkārt iestājies «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, savukārt LMT vadītājs Juris Binde paudis, ka nesaskata ieguvus no kompāniju apvienošanas.

«Lattelecom» piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. «TeliaSonera» koncernam patlaban pastarpināti pieder 49% «Lattelecom» daļu, bet Latvijas valstij - 51%.

Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%), «Lattelecom» (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu «TeliaSonera» (49%).