Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien vakarā apturēja "Latvijas Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Tas saistīts ar pēdējo dienu notikumiem ap bankas lielāko īpašnieci Lietuvas "Snoras" banku.
Papildināts viss teksts
Bankai iecelti pārvaldnieki
Komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece pavēstīja, ka saskaņā ar minēto lēmumu ir apturēta arī "Latvijas Krājbankas" valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības.
"Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu," skaidroja Dravniece un pavēstīja, ka par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.
Ar klientiem nekādus darījumus vairs neveic
Dravniece arī vērsa uzmanību, ka, pieņemot minēto lēmumu, ir atcelts lēmums par ierobežojumu uzlikšanu darījumiem virs 100 tūkstošiem eiro (70,3 tūkstošiem latu). Bankas klientiem norēķini netiek veikti, un par noguldījumu pieejamību tiks paziņots atsevišķi.
Viņa arī atgādināja, ka saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 tūkstošu eiro apmērā. Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.
Bijusī vadība nenoliedz līdzekļu iztrūkumu
"Latvijas Krājbankas" bijušais valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dzintars Pelcbergs Latvijas Televīzijas "Nakts ziņām" sacīja, ka FKTK lēmums bija pārsteigums. Viņš arī nevarēja ne noliegt, ne apstiprināt informāciju par konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā.
"Pirms šis apgalvojums nāca spēkā, protams, nebija [informācijas]," sacīja Pelcbergs un piebilda, ka pretējā gadījumā bankas vadība būtu rīkojusies. Viņš arī pauda viedokli, ka tiks atrasts labākais ceļš, kā nodrošināt maksimālu klientu aizsardzību.
Klienti bijuši lojāli - daudz naudas nav izņemts
Uz jautājumu, cik liela bija noguldītāju ažiotāža, Pelcbergs atbildēja: "Es tiešām gribu pateikt lielu paldies klientu lojalitātei tieši "Latvijas Krājbankai", jo, ņemot vērā, ka ceturtdien nāca gaismā informācija par Lietuvu, tad klientu ažiotāža bija ļoti minimāla. To nevarētu nosaukt par ažiotāžu, tā bija paaugstināta klientu aktivitāte."
Vienlaikus viņš piebilda, ka pirmdienas rītā klientu aktivitāte bija mazinājusies, bet pēcpusdienā tā pieauga pēc tam, kad izskanēja ziņas par iespējamu bankas valdes nomaiņu.
Pelcbergs sacīja, ka situācija "Latvijas Krājbankā" tiešā veidā, visticamāk, neietekmēs Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" darbību, kurai ir kredīts bankā. "Es domāju, ka tiešā veidā tas nevarētu ietekmēt," viņš teica.
Priedītis apgalvoja, ka "Krājbankā" viss kārtībā
Latvijas amatpersonas tika apgalvojušas, ka "Snoras" problēmas Latviju neskaršot, lai arī Lietuvas bankai un tās īpašniekiem ir ievērojami ieguldījumi arī Latvijā. Tomēr jau 17.novembrī FKTK padome pieņēma lēmumu par ierobežojumu noteikšanu AS "Latvijas Krājbanka".
Šāds lēmums tika pamatots ar notikumiem "Latvijas Krājbankas" mātes sabiedrībā - Lietuvas bankā "Snoras" - un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu "Latvijas Krājbankā".
Pati "Krājbanka" problēmas tās darbībā ir noliegusi. Arī pēc FKTK 17.novembra lēmuma Priedītis apgalvoja, ka ierobežojumi bankas darbībai nepieciešami tāpēc, ka nelabvēlīgā fona informācija, kas nāk no Lietuvas, var nodarīt kaitējumu "Latvijas Krājbankai", bet pašai bankai nekādu problēmu neesot.
Kā tolaik piebilda Priedītis, lai demonstrētu finanšu tirgiem bankas finanšu stabilitāti, "Latvijas Krājbankas" valde, visticamāk, jau pirmdien [šodien] pieņems lēmumu par bankas pamatkapitāla palielināšanu. "Būtībā vienošanās par to jau ir panākta, tagad tikai jāvienojas, par kādu summu pamatkapitāls tiks palielināts," piektdien teica Priedītis.
FKTK lēmums - nedēļu pēc krīzes "Snoras" bankā
Saistībā ar Lietuvas valsts nacionalizēto "Snoras" banku tās meitasuzņēmumam Latvijā - "Latvijas Krājbankai" uz mēnesi noteikti ierobežojumi ar finanšu līdzekļiem. Atgādinām, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu "Snoras" bankā par naudas atmazgāšanu, nolaidīgu grāmatvedību, dokumentu viltošanu, īpašuma izšķērdēšanu un cita veida noziedzīgu darbību.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 17.novembra sēdē pieņēmusi lēmumu par ierobežojumu noteikšanu AS "Latvijas Krājbanka", informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece. Ierobežojumi stājas spēkā ar lēmuma pieņemšanas brīdi, un to darbības termiņš ir viens mēnesis.
Šāds lēmums ir pieņemts, ņemot vērā notikumus AS "Latvijas Krājbanka" mātes sabiedrībā - Lietuvas bankā "Snoras" - un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu "Latvijas Krājbankā".
Apturēta "Snoras" bankas darbība
Kā ziņots, Lietuvas Bankas valde 16.novembrī nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus.
"Snoras" banku nacionalizējusi Lietuvas valdība, pārņemot to no līdzšinējiem diviem privātiem akcionāriem – Krievijas izcelsmes uzņēmēja Vladimira Antonova un Lietuvas baņķiera Raimonda Baranauska.
Lietuvas Banka: "Snoras" situācija ir sliktāka, nekā domāts
Situācija Lietuvas komercbankā "Snoras" šobrīd izskatās sarežģītāka, nekā domāts iepriekš, pirmdien paziņojis premjerministrs Andrjus Kubiļus, aicinādams bankas valdes priekšsēdētāju Raimondu Baranausku atgriezties Lietuvā un paskaidrot, kur palicis miljards litu (204 miljoni latu), kas investēti vērtspapīros.
"Banku sektoram jābūt tikpat caurskatāmam kā citām mūsu dzīves jomām. Domāju, izmeklēšana parādīs, cik lielā mērā "Snoras" darbojusies kā atbildīga komercbanka un cik - vienkārši kā mašīna neskaidru finanšu plūsmu regulēšanai," viņš uzsvēris pēc valdības sēdes, tomēr situāciju bankā sīkāk nav komentējis.
Kā tikmēr pastāstījis Lietuvas Bankas valdes loceklis Vaidievutis Geralavičs, bankā "Snoras" "īpašuma izrādījies mazāk, nekā domāts, bet mahināciju - vairāk".
"Snoras" banku Lietuva plāno sadalīt
Lietuvas valdība plāno sadalīt banku "Snoras" divās daļās - nosacītajā "labajā" un "sliktajā" bankā, lai valstij nebūtu jākompensē noguldījumi bankas klientiem, jo "labā" banka varētu turpināt darbību. Otrā bankā tikmēr paliktu pārējais īpašums.
Lietuvā bankas pārņemšana tika motivēta ar miljarda litu (204 miljoni latu), kas investēti vērtspapīros, iztrūkumu.
Krājbanka - 6. lielākā Latvijā
Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka šogad septembra beigās "Latvijas Krājbanka" pēc piesaistīto noguldījumu apmēra bija sestā lielākā banka Latvijā. Kopumā noguldījumos banka 2011.gada 30.septembrī bija piesaistījusi 586,898 miljonus latu un tās tirgus daļa bija 5,2%.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
