Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daudziem rīdziniekiem, kuru daudzdzīvokļu mājas pietiekami labi nesaglabā siltumu, jārēķinās ar faktu, ka tuvākajās ziemās tāpat kā līdz šim nāksies lielu daļu no tā "izkurināt gaisā". Savukārt mājas siltināšana uz kredīta rēķina pārliek iedzīvotāju izdevumus no maksas par siltumu uz apsaimniekošanas izdevumiem.
Pašvaldība nedod ne santīma
RB jau rakstīja, ka 1. augustā Rīgas dome pieņēma siltumapgādes koncepciju laikam no 2005. līdz 2017. gadam, paredzot milzu investīcijas enerģijas ražošanas un siltuma apgādes sistēmas modernizācijā – apmēram 312,8 miljonus latu. Noteikti arī pasākumi dzīvojamā fonda energopatēriņa mazināšanai. Taču, kā RB informē Rīgas domes Komunālā departamenta direktors Juris Kuzma, šogad šim nolūkam pašvaldības budžetā nauda nav paredzēta. Līdz ar to nekādi siltināšanas darbi nav paveikti, bet iemītniekiem ziemā nāksies daudz kurināt un atbilstoši arī maksāt par neracionāli izmantoto siltumu. Amatpersona piebilst, ka ārsienu plaisas pašvaldība iespēju robežās cenšas aizlāpīt, taču trūkst naudas. Arī nākamā gada budžetam netiek veidota nekāda izvērsta programma namu siltināšanai, jo ir citas prioritātes: jānodrošina liftu darbība un drošība, kā arī jāstiprina ēku pamatkonstrukcijas. Daudzos namos brūk griesti un grīdas, ēku sienas ir sasvērušās šķībi, paskaidro J. Kuzma. Viņa teikto RB apstiprina arī bijušais Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs (LSDSPLSDSP).
Iesaka domāt pašiem
Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) RB teic, ka vairumā daudzdzīvokļu namu lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti, tāpēc īpašniekiem pašiem jādomā, kā tos siltināt. "Pamatnostādnes energoapgādē nenozīmē, ka Rīgas dome par saviem līdzekļiem var nosiltināt visas mājas pilsētā," viņš paskaidro.
Deputāts uzskata, ka problēmas atrisināt palīdzēs Rīgas Enerģētikas aģentūra, kas, izmantojot ES līdzfinansējumu, jāizveido līdz šā gada beigām. Šajā iestādē varēs saņemt tehniskās konsultācijas, pasūtīt mērījumus energopasēm u.c. Iedzīvotāji šo procesu var iniciēt jau tagad, taču pēc aģentūras izveides visas formalitātes nokārtot būs stipri vienkāršāk, sola I. Gaters. Uz jautājumu, cik daudz varētu izmaksāt māju siltināšana, cik lieli kredīti jāņem un kā tas palielinātu maksu par apsaimniekošanu, I. Gaters precīzi atbildēt nevar, jo tas atkarīgs no veicamajiem darbiem un konkrētās ēkas. "Mājā ar 100 dzīvokļiem, kurai jānosiltina tikai ārējās sienas, izdevumi noteikti būs daudz mazāki nekā astoņu dzīvokļu mājai, kurai jānosedz arī jumts," viņš paskaidro. Mazliet konkrētāks ir J. Karpovičs. Viņš saka: ja šobrīd apsaimniekošanas maksa ir 15 – 20 santīmu par kvadrātmetru, tad pēc siltināšanas darbiem tā palielinātos līdz aptuveni 20 santīmiem, taču samazinātos apkures izdevumi ziemā.
Grūti vienoties
Problēmu rada arī fakts, ka vairāki desmiti dzīvokļu īpašnieki nespēj savstarpēji vienoties, ka jāizdod nauda siltināšanai. Bieži viņi pat nav izveidojuši kooperatīvu, kas pārstāvētu viņu intereses.
"Ir ēkas, kurās, piemēram, 98 dzīvokļi ir privatizēti, bet divi – pašvaldības īpašumā. Šo 98 dzīvokļu īpašnieki kooperatīvu negrib dibināt. Likumā ir teikts: ja vairāk par pusi dzīvokļu privatizēti, kooperatīvs jānodibina sešu mēnešu laikā, bet nav sacīts, kas notiek, ja to neizdara," kārtējo "spraugu likumdošanā" atklāj J. Kuzma. I. Gaters mierina, ka nedaudzo pašvaldības īpašumā palikušo dzīvokļu īrniekiem vispār neesot par ko uztraukties: pēc tam, kad privātīpašnieki vienosies par siltināšanu, paņems kredītu un atbilstoši palielinās apsaimniekošanas maksu, Rīgas dome segs arī viņu daļu. Vienīgā nelaime – nav zināms, cik ilgi būs jāgaida, līdz viss uzskaitītais būs īstenots.
Īres valdes priekšsēdētājs Andris Vilks RB paskaidro: par to, lai ēkās nebūtu siltuma zudumu, pilnībā jārūpējas apsaimniekotājiem, ja reiz privatizēto dzīvokļu īpašnieki ar viņiem noslēguši līgumus un maksā naudu par apsaimniekošanu. Īpašniekiem vai īrniekiem savukārt būtu jāseko māju stāvoklim un vajadzības gadījumā jāprasa aktīva rīcība. Tāpat jāseko līdzi visam procesam – nedrīkst akli uzticēties, ja apsaimniekotājs paziņo, ka siltināšanas dēļ maksa pieaugs par 30 – 40%. Iedzīvotājiem pašiem jāpārliecinās, vai izraudzītais uzņēmums varēs izpildīt vajadzīgos darbus, vai ir noslēgts garantijas līgums, vai ir bijusi cenu aptauja, vai kāds nepiedāvā lētāku variantu, u.c. Taču visu to var izdarīt tikai tad, ja ir nodibināts kooperatīvs. A. Vilks teic, ka vairākas ēkas jau ir nosiltinātas Kurzemes rajonā, un iedzīvotājiem tas noteikti jādara.
Sanāks darba grupa
Viena no koncepcijas izstrādātājām, domes Komunālā departamenta vecākā speciāliste Maija Rubīna RB skaidro, ka 6. septembrī uz pirmo sēdi sanāks Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa, kas veidos politisku dokumentu par energoefektivitāti, un tajā būs ietverts arī jautājums par dzīvojamo ēku siltināšanu. Pēc dokumenta pieņemšanas valdībā būšot skaidrs, cik lielā mērā palīdzību iedzīvotājiem sniegs valdība un pašvaldība un cik var cerēt uz ES fondiem. M. Rubīna domā, ka process pārāk neievilksies, jo Latvijai jāpilda ES direktīvas: ja pašreiz apkurei tiek patērētas 280 kilovatstundas enerģijas uz kvadrātmetru gadā, tad 14 gadu laikā patēriņš jāsamazina līdz 150 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā. Arī J. Kuzma apstiprina – šobrīd pat bez kādiem mērījumiem skaidrs, ka lielākā daļa ēku neatbilst ES prasībām.
***
DER ZINĀT!
Uzņēmums "Rīgas siltums" (RS) ir iesniedzis izvērtēšanai galvaspilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatoram tarifu celšanas projektu no 1. oktobra. Atbilstoši projektam iedzīvotājiem par siltumu nāksies maksāt par 13,5% vairāk nekā līdz šim. Projekta izskatīšana pagaidām apturēta, jo vispirms Valsts sabiedrisko pakalpojumu regulatoram jāapstiprina tarifi, par kādiem RS saņems enerģiju no TEC-2.
***
FAKTI
Siltumapgādes koncepcijā noteiktie pasākumi dzīvojamo ēku siltināšanai:
paneļu ēku sienu šuvju (prioritāri – gala sienu) un aplodu spraugu blīvēšana;
selektīva dzīvokļu ārējo sienu siltināšana no iekšpuses;
jumtu un bēniņu pārseguma siltināšana;
logu un durvju nomaiņa;
logu blīvēšana, trešā stikla vai stikla paketes iestrādāšana logu konstrukcijā;
dzīvojamo ēku kompleksa siltināšana no ārpuses ar sienu apdari un selektīvu lodžiju aizstiklošanu.