Rudens ir īstais laiks, lai ievāktu topinambūru ražu. Topinambūru citās zemēs sauc arī par "zemes bumbieri", "Jeruzalemes artišoku", "saldo kartupeli", tas ir asteru dzimtas dārzenis, kas nav izvēlīgs un aug jebkurā vietā. Vasaras otrā pusē tas zied koši dzelteniem ziediem, sasniedzot pat 2 metru augstumu. Topinambūri līdzīgi kartupeļiem veido pazemes bumbuļus, kuru miza var būt balta, dzeltena, rozā, pat tumši violeta, bet mīkstums parasti ir balts vai dzeltens.
Vērtīgais dārzenis
Jau senos laikos topinambūrs bija iecienīts Ziemeļamerikas indiāņu ēdienkartē, bet kopš 16. gadsimta tas tiek audzēts arī Eiropā. Topinambūri satur daudz B1, B2 un C vitamīna, vairākas neaizstājamās aminoskābes, kāliju, dzelzi, kalciju, varu, magniju, cinku u.c. Topinambūra bumbuļos esošie ogļhidrāti ir inulīna formā. Inulīns ir arī diētiska šķiedrviela, kas spēj absorbēt un izvadīt no organisma dažādas kaitīgas vielas. Topinambūrus iesaka lietot arī gremošanas orgānu darbības uzlabošanai, jo inulīns veicina labo pienskābo baktēriju rašanos. Tās savukārt nepieciešamas labai zarnu un gremošanas trakta darbībai. Regulāri lietojot topinambūrus, tiek nodrošināts normāls holesterīna līmenis asinīs.
Ar topinambūru sulu, ko gatavo no bumbuļiem, ārstē cukura diabētu, mazasinību, sirds–asinsvadu slimības, stiprina nervu sistēmu. Diabētiķi uzturā var lietot arī auga lapas: tās rūpīgi nomazgā, smalki sagriež, pievieno augu eļļu un ēd kā salātus. Izmanto arī kuņģa – zarnu slimību profilaksei. Sula novērš kuņģa dedzināšanu, nelabu dūšu, sāpes, likvidē diskomforta sajūtu, aizcietējumus, kā arī veicina toksīnu, radioaktīvo vielu, nitrātu un fosfātu izvadīšanu no organisma. Organismu attīrošs kurss ilgst 10–15 dienas, lietojot pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Ārstējot čūlas slimības – pa 1 tējkarotei 4 reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas.
Zaļās masas uzlējumu var pievienot vannai, lai mazinātu kaulu un locītavu sāpes.
Pret saaukstēšanos. Topinambūra sakni labi nomazgā un izspiež sulu. Iesnu un saaukstēšanās gadījumā pilina degunā 4 reizes dienā.
Sejas ādas uzlabošanai. Topinambūra saknes nomazgā un smalki sarīvē. Uzklāj uz sejas ādas plānā kārtiņā. Masku patur 30 minūtes. Noņem masku un nomazgā seju ar siltu ūdeni un ieziež ar vitaminizētu krēmu.
Gremošanas uzlabošanai. Vienu ēdamkaroti topinambūru pulvera aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens. Atdzesē, izkāš caur marli un izdzer pa vienai glāzei 2 reizes dienā aptuveni 15 minūtes pirms ēšanas.
Visvienkāršāk ir nomazgātus un notīrītus topinambūra bumbuļus nograuzt līdzīgi burkāniem. Bumbuļi ir ļoti kraukšķīgi, sulīgi un daudz saldāki par kartupeļiem (garša ir līdzīga kāpostu kaceniem vai rāceņiem). Topinambūrus var izmantot kartupeļu vietā kā piedevu pie gaļas un zivju ēdieniem. Tos var vārīt, cept, sautēt utt. Pie tam inulīns ir termiski izturīgs, līdz ar to topinambūrs ir vērtīgs arī vārīts un cepts.
Stādīšana un audzēšana
Topinambūri ir pieticīgi augi, jo aug pat savvaļā. Bet, ja vēlamies rudenī norakt labu un kvalitatīvu topinambūru bumbuļu ražu, tad mazliet jāpapūlas. Topinambūru var audzēt dažādās augsnēs, bet piemērotākas ir kūdras vai vieglas mālsmilts augsnes. Smagākās augsnēs topinambūru bumbuļi ir sīkāki un daudz ķeburaināki. Topinambūrs izmanto tās barības vielas, kuras citiem augiem ir grūti pieejamas, jo tā sakņu sistēma ir dziļa un spēcīga.
Topinambūrus audzē līdzīgi kā kartupeļus. Tos var stādīt uz līdzena lauka, bet vagās tiek nodrošināti labāki apstākļi. Izstāda topinambūrus agri pavasarī, ne vēlāk par maija vidu, jo nokavēts stādīšanas laiks samazina bumbuļu ražas lielumu. Nav ieteicams topinambūru mēslošanā izmantot kūtsmēslus – augs labi, bet bumbuļi būs ķeburaini.
Jāravē tikai augšanas sākumā, vēlāk tie paši tiek galā ar nezālēm.
Bumbuļus vāc vēlā rudenī
Topinambūri ir vieni no visvēlāk vācamiem dārzeņiem, un ražas novākšana nav vienkārša. Vispirms jānovāc laksti – tos izmanto lopbarībai vai sasmalcina un vēlāk iestrādā augsnē. Tad ar dakšām izceļ sakņu kamolu ar bumbuļiem, kuri cieši turas kopā. Bumbuļus netraumējot, uzmanīgi atdala vienu no otra un liek glabāties pagrabā. Lai bumbuļi nesažūtu, vēlama glabāšanas temperatūra ap nulli un augsts gaisa mitrums.
Topinambūrs labi pārziemo uz lauka, tāpēc daļu bumbuļu var atstāt uz lauka un izrakt ziemas atkušņu laikā – tie nebūs sažuvuši, kādi tie kļūst pārāk siltos pagrabos. Topinambūru pārziemošanas spēja reizēm sagādā arī problēmas, jo katrs mazākais bumbulis, kas būs palicis zemē, nākamajā pavasarī uzdīgs un atkal veidos lielus topinambūru cerus. Tos var salīdzināt ar mārrutkiem, kuri arī reizēm aug visnepiemērotākajās vietās un ir grūti iznīcināmi.
Ir dārzi, kur topinambūrus audzē vienā vietā daudzus gadus, nenorokot ražu, tie kalpo kā dzīvžogs un aizvējš siltummīlošiem augiem. Tomēr ar katru gadu topinambūra stiebri kļūst smalkāki un mazāki, bumbuļi – sīkāki un ķeburaināki, jo augi aug pārāk blīvi. Tāpēc, ja vēlas kvalitatīvu bumbuļu ražu, topinambūri ir katru pavasari jāstāda un raža ir jāvāc katru rudeni.
Gatavojam topinambūrus
Topinambūru pankūkas
Topinambūri, olas, Vegeta pēc garšas, eļļa cepšanai, rīvēts siers.
Topinambūrus nomizo, apslaka citronu sulā (lai nekļūtu melni), rīvē uz rupjās rīves, uzkaisa sāli, ļauj atsuloties, tad izkāš, pievieno olu, Vegetu un samaisa. Pannā uzkarsē eļļu, liek ar karoti topinambūru masu un cep brūnas pankūciņas. Gatavām uzkaisa rīvētu sieru un ļauj izkust. Pasniedz ar krējumu vai majonēzi. Garša līdzīga ceptiem kartupeļiem. Pankūku masai var pievienot miltus.
Topinambūra suflē
400 g topinambūra, 100 g siera, 60 g putukrējuma,
2 olas (baltumi), 3 ēdamkarotes sviesta.
Nomizotu, sīki sagrieztu topinambūru sautē sviestā un karstu izberž, šo masu samaisa ar rīvētu sieru, putukrējumu un saputotu olas baltumu. Visu samaisa, liek uz pannas, kas ieziesta ar sviestu un apkaisīta miltiem, kuri sabrūnināti uz pannas, pārkaisa ar sieru un cep. Pasniedz tajā pašā traukā, kur cepts.
Topinambūra sacepums
Siers, olas, skābais krējums, topinambūrs,
apcepšanai sviests, zaļumi.
Nomizotu topinambūru sagriež šķēlēs un viegli apcep sviestā. Pēc tam pārlej ar olu un krējuma maisījumu. Liek cepeškrāsnī, beigās sacepumam uzber sarīvētu sieru un zaļumus.
Ar olu sacepts topinambūrs
300 g topinambūra, 2 ēdamkarotes sviesta,
2 olas, 100 g skāba krējuma, 50 g siera.
Topinambūru nomizo, sagriež šķēlītēs un izsautē traukā ar sviestu, sevišķi stipri neapcepot. Pirms pasniegšanas galdā cepto topinambūru liek uz pannas un pārlej ar jēlām olām, kas samaisītas ar skābu krējumu un sieru, un cep cepeškrāsnī.
Mīklā cepts topinambūrs
300 g topinambūra, 30 g pētersīļu zaļumu,
100 g mērces, 50 g tauku cepšanai.
Mīklai: 100 g miltu, 1 ola, 1 ēdamkarote rafinētas augu eļļas, 100 g piena, sāls pēc garšas.
Pagatavo šķidru sāļu rauga mīklu. Olas dzeltenumus sakuļ ar augu eļļu, pielej pienu, kurā iepriekš izšķīdināta sāls. Ieber izsijātus miltus, labi samaisa, pēc tam pieliek stipri saputotu olas baltumu un vēlreiz samaisa.
Nomizotus topinambūrus sagriež 1 cm biezās šķēlītēs, apcep sviestā un ļauj atdzist. Pirms pasniegšanas šķēlītes ieliek mīklā un cep, līdz izveidojas brūna garoziņa. Galdā pasniedz ar ceptiem pētersīļu zaļumiem traukā, kas nosegts ar papīra salveti. Tomātu mērci pasniedz mērces traukā.
Topinambūra kotletes
800 grami topinambūra, 3 olu dzeltenumi,
1 ēd. k. sviesta, sāls un pipari, eļļa.
Mērcei: 1 ēd. k. sviesta, 2 ēd. k. tomātu mērces,
2 tējk. cukura.
Notīra topinambūra bumbuļus un vāra ūdenī, kam pievienota šķipsniņa sāls un ēdamkarote citrona sulas. Nokāš (1 glāzi nokāstā šķidruma saglabā), izspiež caur sietu, pievieno 3 olu dzeltenumus, 1 ēdamkaroti kausēta sviesta, pēc garšas – sāli un piparus, tad apviļā miltos un cep pannā. Pasniedz ar mērci, ko gatavo uz pannas, 1 ēdamkarotē sviesta sabrūninot 1 ēdamkaroti miltu, tad pievienojot 1 glāzi šķidruma, kurā topinambūri vārījās, 2 – 3 ēdamkarotes kečupa vai tomātu pastas, 2 tējkarotes cukura un 1 ēdamkaroti krējuma. Bērniem labāk izvēlēties tomātu pastu (ja mazais vispār šādu produktu panes), turklāt jāievēro, ka jau atvērtai tomātu pastai ir īss uzglabāšanas termiņš
