M.Zanders: Cik maksāsim amatpersonām? (69)

Šī pretruna, jādomā, saglabāsies, un par to izteikties būtu pašmērķīgi. Mani mulsina citi aspekti. Ir amatpersonas kuru algas nākamgad, salīdzinot ar šo, samazināsies minimāli: piemēram, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam no 1200 uz 1196 latiem, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājam no 1194 Ls uz 1192 Ls.

Domāju, ka Kleckina un Cimdara kungs kaut kā pārdzīvos ikmēneša ienākumu samazināšanos par 4 un 2 latiem. Savukārt ir amatpersonas, kurām “grieziens” būs krietni jūtamāks. Piemēram, Satversmes un Augstākās tiesu vadītājiem kritums būs attiecīgi 669 un 633 lati; ģenerālprokurora gadījumā samazinājums būs 619 lati. Saprotu, ka šiem un vēl dažiem kungiem algas samazinātas tā, lai tās 2010.gadā nepārsniegtu premjera algu, tomēr var iedomāties, kā amatpersona jūtas, ja redz, ka viņa kolēģim valsts pārvaldē alga nemaz nesamazinās (piemēram, parlamentārie sekretāri ministrijās) vai samazinās par dažiem latiem (jau minētie piemēri), savukārt pašam samazinās tik ievērojami. Iespējams, ka tiesnešu un prokuratūras algas vajadzētu izdalīt atsevišķā sistēmā, kur samazinājums, protams, tiktu veikts, tomēr ar citu dinamiku.

Pārsteidz arī neskaidrības ar pašvaldību amatpersonu atalgojumu. Par augstāko robežu tā kā būtu skaidrs: ne vairāk par 1908 latiem. Bet kas tā par jocīgu ideju, ka mazākā alga būšot 700 Ls (“Latvijas Avīze”, 14.10.2009.)? Kāpēc tieši tāda? Žēl arī, ka joprojām nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem svārstīsies pašvaldību amatpersonu algas iezīmētajās robežās – kuri drīkstēs sev noteikt, teiksim, 900 latu un kuri 1500 latu algu?

Pieļauju, ka vienotā atalgojuma sistēmas veidotājiem arī būs pamatīgi jāskaidro sabiedrībai, kā amatpersonas tiek pie dažādām kvalifikācijas pakāpēm. Lieta tā, ka ar valsts pārvaldi nesaistīts cilvēks redz tikai to, ka plānoto algu amplitūda ir ļoti liela. Piemēram, vecākajiem referentiem – no 394 līdz 698 latiem mēnesī, departamentu direktoriem – no 899 līdz 1591 latam. Lielās atšķirības esot atkarīgas no kvalifikācijas pakāpes. It kā skaidrs, tomēr būtu jauki uzzināt, kādi parametri šīs kvalifikācijas pakāpes veido, vai ir kāds plāns, cik ierēdņu gadā var pakāpties pa algas “trepi” augstāk, kurš un kā viņus vērtē šajā procesā. Visbeidzot – tas, protams, ir labi, ka tiek sakārtota algu sistēma, tomēr būtu jāķeras arī pie lielākas precizitātes ieviešanas amatpersonu darba novērtēšanā. Kāda ir atbildība par kļūdām? Es saprotu, arī te jau ir zināma sistēma – rājieni, disciplinārlietas utt., tomēr vai tas ir pietiekoši? Kad amatpersona tiek sodīta, kā agrāk teica, ar rubli? Turklāt svarīgi būtu sistēmu veidot tā, ka, jo augstāka amatpersona, jo tā sodīšana ar rubli ir jūtamāka, jo, vismaz spriežot pēc publiskās informācijas, mazie gariņi valsts pārvaldē “atraujas” biežāk nekā augstākā priekšniecība.

Vairāk ŠEIT