Izbeidz kriminālprocesu par letālu avāriju, mācoties vadīt automašīnu

FOTO: flickr.com/williac

Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments šodien izbeidzis kriminālprocesu par letālas avārijas izraisīšanu, mācoties vadīt automašīnu, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja. Šajā lietā uz apsūdzēto sola par transporta kustības noteikumu pārkāpšanu bija nonākusi sieviete, kura, mācoties braukt, iekļuva ceļu satiksmes negadījumā. Avārijā gāja bojā braukšanas instruktors.

Pirmo divu instanču tiesas apsūdzēto atzina par vainīgu, taču viņas aizstāvis lietā iesniedza kasācijas sūdzību. Senāts šo sūdzību rakstveida procesā skatīja 30.septembrī, kad tas nāca pie atzinuma, ka lieta tomēr ir nododama izskatīšanai mutvārdu procesā, jo tai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā.

Šodien, izskatot aizstāvja iesniegto kasācijas sūdzību mutvārdu procesā, Senāts atcēla Rīgas rajona tiesas 2010.gada 17.marta spriedumu un Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 19.maija lēmumu par apsūdzētās atzīšanu par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 266.panta "Transporta kustības noteikumu pārkāpšana" un kriminālprocesu izbeidza, pastāstīja Kataja.

Veicot apdzīšanas manevru, nesavalda automašīnu

Saskaņā ar apsūdzību letālais ceļu satiksmes negadījums noticis 2008.gada 23.novembrī. Apsūdzētā, būdama transportlīdzekļa vadīšanā mācāmā persona, sliktos laika apstākļos, snigšanas laikā, veikusi apdzīšanas manevru. Pēc apdzīšanas manevra pabeigšanas, atgriežoties savā braukšanas joslā, spēkrats sānslīdē ar labo sānu uz priekšu ieslīdējis pretējā braukšanas joslā un sadūries ar pretim braucošu transportlīdzekli. Ceļu satiksmes negadījumā gāja bojā persona, kura sievietei mācīja braukt.

Šodien Senāta tiesas sēdē apsūdzētās aizstāvis advokāts Saulvedis Vārpiņš kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu uzturēja ar tajā minētajiem argumentiem. Aizstāvis norādīja, ka lietas iztiesāšanas gaitā pieļauti būtiski materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas. Advokāta Vārpiņa ieskatā noziedzīgais nodarījums nav kvalificēts pareizi. No atrodamā regulējuma izdarāms secinājums, ka likumdevējs apmācāmai personai piešķīris īpašu statusu.

Apmācības laikā, neskatoties uz to, ka fiziski transportlīdzekli vada apmācāmais, par transporta līdzekļa vadītāju tiek atzīts blakussēdētājs - apmācītājs, proti, atbildības nasta tiek pārnesta uz apmācītāju un apmācāmais zaudē KL 260.panta subjekta statusu, skaidroja Vārpiņš. Apmācāmā "izņēmuma stāvoklis" KL 260.pantā nerada atbildības pāriešanu uz KL 266.pantu, jo atbildību nevar pārlikt vai dalīt vēl ar kādu, ja vien otras personas rīcība nav tīša. Savos paskaidrojumos tiesai aizstāvis minēja, ka apsūdzētā nevarēja pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus (CSN), jo viņa nebija transporta līdzekļa vadītāja. Faktiskais vadītājs ir apmācību veicošā persona, uzsvēra Vārpiņš.

AT Senāta lēmums nav pārsūdzams

Prokurors lūdza Senātu apelācijas instances tiesas nolēmumu atstāt negrozītu, bet kasācijas sūdzību noraidīt. Viņš pauda uzskatu, ka, lai izlemtu jautājumu, vai tiesa pareizi piemērojusi likumu, kvalificējot nodarījumu, ļoti svarīgi būtu konstatēt, vai pastāvošā likumdošana ir norādījusi apstākļus, kuri regulē jautājumu par to, kādas personas ir saucamas pie kriminālatbildības pēc KL 266.panta.

Prokurors pauda uzskatu, ka likumdevējs nepārprotami norādījis to personu loku, kuri nav un nevar būt KL 266.panta subjekti. Prokurora ieskatā likumdevējs nav atbrīvojis no kriminālatbildības pēc KL 266.panta transportlīdzekļa vadīšanā apmācāmo personu.

Tomēr Senāts ceturtdien kriminālprocesu izbeidza, un tā nolēmums nav pārsūdzams. Pilns Senāta nolēmuma teksts būs pieejams pēc piecām darba dienām, pastāstīja Kataja.

Uz augšu