M.Zanders: Ko atgādināt Almunjam? (45)

Rīt Latvijā ieradīsies viens no aizdevēju pārstāvjiem, Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja, un valdības šodienas lēmums acīmredzot ir tāda kā sālsmaize viesim.

Kaut kā drusku pasteidzās mūsējie... Tagad, cik saprotu, vienīgie, kuri ar komisāru var kaulēties, ir deputāti un t.s. sociālie partneri. Nezinu, vai tam būs jēga – ja valdība ir piekritusi –, tomēr piedāvāšu Almunjas sarunu partneriem Latvijā dažus faktus. Varbūt noder.

Ļoti smaga ekonomiskā situācija šobrīd ir Īrijā – valdība ik nedēļu aizņemas 400 miljonus eiro, lai segtu starpību starp izdevumiem un ieņēmumiem. Attiecīgi valdība sagatavojusi nākamā gada budžetu, kas paredz izdevumus samazināt par 4 miljardiem eiro („Irish Times”, 12.10.2009.). Summa izklausās iespaidīga, tomēr Īrijas atšķirība no Latvijas ir tā, ka tur ir vairāk, ko „griezt”. Piemēram, tiek likvidētas nodokļu atlaides iemaksām pensiju fondos. (Starp citu – tajā pašā laikā uzņēmumu ienākumu nodoklis tiks saglabāts 12,5% līmenī.)

Jā, budžeti tiek “saspiesti” arī citur Austrumeiropā, tomēr ne tik strauji un ne tādos apmēros. Piemēram, Čehijā pieņemtais nākamā gada budžets paredz algu samazinājumu sabiedriskajā sektorā par 4% (“CTK News agency”, 09.10.2009.), Bulgārijā tiek palielināti strādājošo līdzmaksājumi sociālajā budžetā (turpmāk tie būs 50 : 50 ar darba devējiem), šīs reformas, dabiski, izraisa neapmierinātību, tomēr nekur nenotiek tik dramatiski samazinājumi.

Pieļauju, ka Almunja var argumentēt, ka prasītie “griezieni” nav nemaz tik briesmīgi, ja vien mēs Latvijā pacentīsimies samazināt pelēko ekonomiku. Nu, nezinu. Šodien VID paziņoja, ka šogad nodokļos iekasētās summas bijušas par 23,4% mazākas nekā pērn. It kā kritums liels, tomēr – lai cik paradoksāli tas skanētu – ja salīdzinām ar citām valstīm, izrādās, ka Latvijā mēs nodokļus vēl maksājam gluži apzinīgi. Piemēram, Igaunijā reāli iekasētais no plānotā atšķiras par -26% (“Baltic Business Daily”, 11.10.2009.), lai gan Igaunijā krīze neesot tik dziļa un bizness esot godīgāks. Bagātajā un autoritārajā Krievijā atšķirība ir –32% (“Prime – TASS”, 08.10.2009.). Citiem vārdiem sakot, teikt, ka vajag tik labāk iekasēt nodokļus un tur tā nauda radīsies, ir pareizi, tomēr Latvijā šīs iespējas nav tik lielas, kā varētu domāt.

Almunjas kungam arī varētu atgādināt, ka pagājušās nedēļas nogalē Grieķijas centrālās bankas vadītājs atzina, ka šā gada budžeta deficīts šajā ES dalībvalstī noteikti sasniegs 12% (“Associated Press Newswires”, 09.10.2009.). Vai komisārs gatavojas doties arī uz Atēnām sabārt grieķus? Nē? Kāpēc?

Un kā komisāra kungs var komentēt citu nedēļas nogales ziņu, proti, ka Vācija dubultojusi finansiālo palīdzību ... Ganai šīs Āfrikas valsts budžeta stabilizācijai. 62,5 miljoni eiro Ganai tiek doti nevis kā aizdevums, bet kā finansiālā palīdzība (“BBC Monitoring Africa”, 08.10.2009.). Vai Almunjas kungam liekas, ka Ganas fiskālā un makroekonomiskā politika ir disciplinētāka nekā Latvijā, tādēļ Ganai pienākas lielāka labvēlība nekā Latvijai?

OK, Latvijai ir būtiski jāsamazina savi izdevumi, tomēr kāpēc tāda dubultā morāle no aizdevēju puses?

Vairāk ŠEIT