M.Zanders: "Sāpīgās sfēras" starptautiskā salīdzinājumā (20)

Publikācijā mēģināts salīdzināt konkrētus Latvijas rādītājus izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā aprūpē ar līdzvērtīgiem rādītājiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Un jāsaka, ka vismaz izglītības ziņā mēs nemaz tik slikti neizskatāmies: „Sarindojot ES valstis pēc to valdību izdevumu efektivitātes, Latvija ir 8.vietā izglītībā”. Tiesa, sociālajā aizsardzībā – tikai 20.vietā, veselības aprūpē – diemžēl priekšpēdējā.

Tātad izglītība. Interesanti, ka publiskajā telpā bieži izskanošais apgalvojums, ka Latvijā ir bijis par daudz skolotāju, starpvalstu salīdzinājumā izrādās nekorekts. Proti, ja rēķina skolotāju skaitu uz 1000 skolēniem pamatskolā un vidusskolā, skolotāju skaita ziņā Latviju apsteidz Beļģija, Ungārija, Itālija, Grieķija, Portugāle, Lietuva. Arī bankas analītiķi secina, ka „skolotāju un skolēnu skaita attiecība Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir vidēji augsta, tātad Latvijai piemīt augsta izmaksu efektivitāte”. No šīā viedokļa, ja tā drīkst teikt, 1:0 skolotāju labā. Uzsveru: tieši skolotāju, nevis ministrijas.

Cik noprotams, starptautiskajā salīdzinājumā Latvijas izglītības sistēmu „velk” lejup mūsu skolēnu mācību sasniegumi, kas tiek ES valstīs vērtēti pēc SSNP (Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas) testu rezultātiem. Šajā aspektā bankas ekspertu ieteikumi ir neskaidrāki. No vienas puses, viņi norāda, ka „nav ciešas sakarības starp valdības izdevumiem izglītībā un mācību sasniegumiem. Piemēram, Norvēģijā izglītībā iegulda trīs reizes vairāk resursu nekā Latvijā, bet mācību sasniegumi ir līdzīgi.” No otras puses, kā rekomendācija ir vien ieteikums izpētīt Bulgārijas, Slovākijas, Polijas, Igaunijas un Somijas pieredzi. Te gan jāņem vērā, ka centrālajai bankai objektīvi nav šādas kompetences, tādēļ te jāprasa atbilde (un atbildība) no ministrijas. Kaut kas nav kārtībā ar mācību programmām? Citi iemesli?

Savukārt, ja paskatāmies uz veselības aprūpi, tad jāpiekrīt tiem, kuri groza galvu un saka, ka nauda kaut kur pazūd neefektīvā sistēmā. Proti, ja vērtē pēc valdības izdevumiem veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju eiro, tad atklājas, ka vēl mazāki izdevumi ir Bulgārijā, Rumānijā, Polijā un Čehijā, tomēr paredzamais mūža ilgums šajās valstīs (kas ir zināms rādītājs veselības aprūpes kvalitātei) ir ievērojami lielāks nekā Latvijā. Latvija ir teju vai ES līdere pēc kritērija slimnīcu gultas vietu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem – mūs apsteidz tikai Vācija, Malta, Lietuva un Austrija. Tātad līdzīga situācija kā ar izglības jomu: valsts it kā naudu atvēl, tomēr nozarē strādājošie “ierindnieki” saņem pieticīgi (jo sevišķi šobrīd) un galarezultāts – pakalpojums arī ir pieticīgs. Vai nauda “nogulsnējas” kaut kur nozares pārvaldē?