/nginx/o/2018/07/13/8937642t1he952.jpg)
Vienvārdsakot – visa nedēļa ir pagājusi vienā skriešanā! Pat dienasgrāmatas rakstīšana tika atstāta uz jaunās nedēļas sākumu, jo bez 4 treniņiem nedēļas plānā, no kuriem divi bija brīvdienās, protams, bija darbs, darbs un vēlreiz darbs, brīvdienās – ballīte Salacgrīvā, bet svētdienā – sen gaidītais teātris «Nakts vēl nav galā».
Pa vidu visam pagājušajā nedēļā arī man bija uznācis pavasara vājums – otrdienā, kas bija man pirmā treniņa diena, bija ļoti slikta pašsajūta – sāpēja mugura, bija pārņēmis neizprotams nespēks. Neskatoties uz visām nebūšanām, treniņš tika aizvadīts līdz galam, bet pēc tam gan – silta vanna, silta tēja, labs miegs un trešdiena – brīvdiena. No ceturtdienas jau atkal varēju sākt darboties ar pilnu jaudu.
Jāsaka, ka nu jau vairs neviens neskaita, cik nedēļas pagājušas kopš projekta sākuma, bet gan – cik atlicis līdz finišam. Dzirdot par manu slikto pašsajūtu, administratore man tā mierinoši noteica – vēl jau pavisam drusku atlicis līdz beigām. Man gan labpatiktos teikt, ka viss tikai sākas – nupat ir «uzķerts» sportošanas prieks, parādījies azarts izdarīt vairāk nekā vakar, protams, arī mūsu vērīgās acs – Normunda regulārās kontroles pie visiem mērījumiem arī iedvesmo, līdz ar to, domāju, ka sportošanu turpināsim.
Tieši pēc divām nedēļām ir mūsu «izlaidums», taču pagaidām par to domāt ir pāragri – manā rīcībā ir divas nedēļas, kas produktīvi un lietderīgi jāizmanto maratonā, gatavojoties nākamajās nedēļas nogalēs esošajiem, pirmajiem «Skrien, Latvija» un taku skrējiena «Stirnu buks» posmiem!
Lai pavasarīga un aktīva nedēļa! Uz tikšanos Rēzeknē!
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)