Zied, smaržo, un dažus var ēst

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rozes, ceriņi, jasmīni, ievas – šos smaržīgos krūmus pazīst visi. Bet ir arī daudzi citi košumaugi, kas ne tikai zied, bet arī brīnišķīgi smaržo: vairākas sausseržu sugas, neīstie jasmīni, pa kādai budleju vai spireju sugai.

Ir simtiem sausseržu sugu un šķirņu – krūmveida un vijīgas, garas liānas, baltiem, oranžiem un sarkanu toņu ziediem, bet ne visi spēcīgi smaržo. Vēl mazāk ir to, kam izaug ēdamas ogas. Dekoratīvas gan tās ir visiem.

Vīteņsausserži parasti izaug vairākus metrus gari, tiem vajag balstu vai vismaz ēkas sienu, kur pieturēties. Ja augs ir vairāk krūmveida, tad tas der košumkrūmu sienām, lapenēm, pergolām, bet dažus var mēģināt apgriezt?– formēt. Tos labi var izmantot smaržīgu dzīvžogu veidošanai, ja stāda pamīšus ar ceriņiem, vīteņrozēm, Dāvida budlejām vai neīstajiem jasmīniem (filadelfiem).

Sausserži nav kaprīzi, aug gan saulainās, gan mazliet ēnotās vietās, bet krāšņi zied, ja ir gana saules, barības vielām bagāta, irdena un mitra augsne. Pārlieks slapjums nevienam nepatīk. Stāda pavasarī, bet var arī vēlāk rudenī, tikai tad jaunais augs jāuzmana no sala – labāk piesegt ar skujkoku zariem, lapām. Vēlams pirkt vismaz divus gadus vecus stādu, bet vēl labāk – 3–4 gadus sasniegušos, jo vairums šķirņu aug lēni un zied ne agrāk par trešo gadu. Pie mums audzētu stādu salcietība ir laba, bet dažām sugām sals var apkost jaunos dzinumus. Tad pavasarī dzīs jaunus, ziedi var nebūt tik bagātīgi.

Der zināt!

=Ja vēlas pavasara beigās zem guļamistabas loga maigi smaržojošu ziedu krūmu, jāmeklē parastais vīteņsausserdis (Lonicera caprifolium). To mēdz dēvēt arī par saldo mīlestību, tik spēcīga un kaislīga ir smarža. Reti kuram tā nepatīk vai rada alerģiskas reakcijas. Pie mums tos audzē jau sen, bet arvien piedāvājumā maz šķirņu.

=Reti audzē maigi smaržojošo Alberta sausserdi (L.albertii) – 1,2 m augstu krūmu ar ļoti smalkām lapām. Uz tā fona lieliski izceļas rožaini violeti ziedi un rudenī arī gandrīz baltās ogas.

=Amerikas sausserži (L.americanum) pie mums var apsalt, tāpēc jāsedz, lai vasaras vidū ziedētu košiem, smaržīgiem ziediņiem purpura un dzeltenos toņos. Daļēji ziemzaļi, var mēģināt audzēt kā klājenisku augu.

=Zeltziedu sausserži (L.chrysantha) izaug lieli, ar prāvām lapām. Zeltaini dzelteni ziedi ar medus smaržu. Ogas – koraļļsarkanas. Nav prasīgi, pacieš sausumu un ne tik labu augsni.

=Smaržīgi, dzelteni taurīšformas ziedi ir arī dzeltenajam sausserdim (L.flava). Augam ir smalki, gari, vijīgi dzinumi.

=Smaržīgā sausserža (L.fragrantissima) ziedi ir dzeltenbalti, zied ļoti agri. Aug ātri, bet nav salcietīgs – var paciest tikai līdz –15 grādiem.

=Māka sausserdis (L.maakii) izaug līdz 5 m augsts, krūmveida. Arī ziedi lieli – ap 3 cm diametrā, bagātīgi zied jūnijā. Sākumā balti, ziedēšanas beigās iegūst dzeltenu toni. Smaržo. Augļi košsarkani, lieliski izceļas uz rudens pelēkās apkārtnes vai pat sniega fona.

=Viegla citrona smarža ir agrā sausserža (L.praeflorens) ziediem, kas plaukst pirms lapu parādīšanās. Ziediņi nelieli, mazliet rozā, taurveida. Auglīši gaišsarkani (nevar ēst). Ziemcietīgs, pacieš ēnu.

=Vācijas vīteņsausserži (L.periclymenum) izaug līdz 5 m augsti, turklāt ātri. Zied ceturtajā piektajā gadā visu vasaru līdz septembrim, bet īpaši spēcīgi nesmaržo. Ziedu viducis dzeltenbalts, bet ārmalā jau karmīnsārts.

=Spožo sausserdi (L.nitida) var apgriezt?– krūms diezgan ātri izaug 1–1,5 m augsts, lapiņas nelielas. Zied agri pavasarī, bet ziediņi mazi, toties smaržīgi. Pacieš ēnu un ne gluži piemērotu augsni.

=Hildebranda sausserži (L.hildebrandiana) savā dzimtenē Taivānā, Mjanmā, Ķīnā ir mūžzaļas, vidēji garas liānas. Zied no jūnija līdz pat augustam ar lieliem, dzeltenbaltiem, smaržīgiem ziediem.

=Japānas sausserži (L.japonica) aug ātri, balto ziedu ar purpura toni daudz, un tie ļoti smaržīgi. Zied jūnijā, jūlijā, bet ne katru gadu?– vajadzīga laba augšanas vieta un nedrīkst ļaut apsalt.

=Mūžzaļais sausserdis (L.sempervirens) zied ar lieliem (ap 5 cm), smaržīgiem ziediem no maija līdz rudenim. Ziedi sarkani, oranžsārti. Aug ātri, ēncietīgi, bet krāšņai ziedēšanai vajag saulainu un auglīgu vietu. Bargu salu var nepārciest.

=Arī Standiša sausserži (L.standishii) ir mūžzaļi, zied ļoti agri pavasarī ar maziem baltiem vai rozā ziediņiem, kas spēcīgi smaržo.

Lielākajai daļai sausseržu ogas ir koši sarkanas – tās nav ēdamas. Bet pamieloties var ar zilajām, kas nobriest ēdamajam (L.edulis) vai Kamčatkas (L.kamtschatica), Altaja (L.altaica) sausserdim. Ogas saldskābas, varbūt mazliet rūgta pēcgarša. Pirmās nogatavojas vasaras sākumā, pat pirms zemenēm. Ne visām sugām ir augļi ik gadu.

***

Zied un smaržo

=Neīstais jasmīns jeb filadelfs (Philadelfus) – smaržīgi (atgādina zemenes) gandrīz visu šķirņu ziedi. Balti, bagātīgi klāj jasmīnu atgādinošā krūma zarus. Krūma lapas mazākas, skrajākas nekā parastajam jasmīnam. 1,5–2 m augsts, var izmantot gan augu grupās, gan dzīvžogos.

=Dāvida budleja (Buddleia davidii) pacieš arī pilsētas piesārņoto gaisu. 1,5 m augsts krūms pārklājas ar smaržīgiem rozā, violetiem, sārtiem, skarās sakārtotiem ziediem vasaras vidū. Ir šķirnes arī ar baltiem ziediem.

=Vanhuta spirejas (Spiraea vanhouttei) smaržo īpatnēji, mazliet rūgti. Zied maijā, jūnijā. Krūms 2–3 m augsts. Zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, tāpēc pēc noziedēšanas ieteicams apgriezt.

=Ogābeles (Malus bacata) šķirne "Pendula" – pavasarī iesārts lapu tonis, zari nedaudz nokareni. Balti rozā, smaršīgi ziedi. Ābolīši lielu, sarkanu ogu formā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu