Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā laukos pašu spēkiem un pēc iespējas lētāk uzbūvēt piebraucamo ceļu, kas izturētu arī smago lauksaimniecības tehniku? Cik maksā grants, smilts un citi ceļu būves materiāli (izņemot asfaltu)?
Jebkurš ceļu būvniecības veids ir salīdzinoši dārgs, jo pamatīgus izdevumus veido ne vien smilts, grants, šķembas, akmeņi un citi ceļa būvei piemēroti materiāli, bet arī tehnika. Piemēram, kāpurķēžu buldozera nomas maksa ir 15 – 25 lati par stundu, bet par tā atvešanu un aizvešanu nāksies piemaksāt apmēram vēl Ls 150 (Ls 0,80 – 1 par katru nobraukto kilometru).
Vislētāk lauku ceļa būve izmaksās tad, ja šā mērķa īstenošanā apvienojas vairākas ieinteresētās puses, turklāt kādam no zemniekiem pieder vismaz kāpurķēžu traktors DT – 75 vai frontālais iekrāvējs.
Būvgruži
Joprojām Latvijas lauku ainavu bojā pussagruvušas un pamestas celtnes: bijušie fermu kompleksi, savu laiku nokalpojušas infrastruktūras celtnes (siltumtrašu, ūdensvadu atzari u.c.), pamestu māju vraki, kas prasīties prasās pēc nojaukšanas. Bieži vien šo darbu neveic, jo tajā jāiegulda nauda, bet vēl vairāk tāpēc, ka nav kur likt būvgružu kalnus. Izrādās, tie lieti noder, lai izveidotu stipru, kvalitatīvu ceļu, ko nebojā pat smagā lauksaimniecības tehnika, ieskaitot kāpurķēžu traktoru.
Pamatīga pieredze šādu ceļu būvē ir SIA "Getliņi – 2" valdes loceklim Edgaram Sarkanam. Viņš piekrita par šo metodi pastāstīt arī mūsu izdevuma lasītājiem.
Tehnika
Ar mazo saimniecību rīcībā esošajiem riteņtraktoriem un kāpurķēžu traktoru DT – 75 augstas kvalitātes ceļa segumu diez vai izdosies izveidot. Lai kvalitatīvi sadrupinātu prāvas būvgružu frakcijas, DT – 75 ir par vieglu. Šādam nolūkam vajadzētu 15 – 20 tonnas smagu kāpurķēžu tehniku ar jaudu 130 – 170 ZS, kas ar ķēdēm spēj sadrupināt dažādus celtniecības materiālus. Ceļa būvei nepieciešams arī ekskavators – iekrāvējs Jumza vai kāds cits frontālais riteņu vai kāpurķēžu iekrāvējs. Tā nomas maksa ir 12 – 18 lati stundā (cena atkarīga no iekrāvēja ražības), bet moderni, jaudīgi (lāpsta vienā reizē paņem 2,3 m3) iekrāvēji maksā 25 Ls/h.
Ja virs būvgružiem klāj frēzēto asfaltu, pēc tā izlīdzināšanas to vajadzētu (ideālā variantā) pieblīvēt ar ceļa rulli. Šo tehniku vasarā ir visai grūti iznomāt, taču, ja izdodas, tas varētu maksāt apmēram 18 – 25 latus par stundu.
Tehnoloģija
Vispirms ar buldozeru nostumj augsnes slāni līdz minerālajam (grunts) slānim. Izveidojas šahta, kurai jābūt ar līdzenu horizontu. Ceļu pamatnes veidošanai var izmantot būvgružus, kam nav piemaisīta melnzeme, arī smiltis, jo šīs frakcijas paliek slapjas un veido putru. Ja paredzēts, ka pa ceļu pārvietosies smagā tehnika (līdz 30 t un vairāk), būvgružus klāj vismaz 50 cm biezā slānī. Ja zem augsnes slāņa atrodas labas kvalitātes smilts un ceļu noslogos transports ar nelielu kravnesību, būvgružus var klāt plānākā slānī, taču ne mazāk kā 20 – 30 cm biezā. Jāatceras, ka būvgruži baidās no mitruma, piemēram, ja tajos atrodas silikāta ķieģeļi, lieks mitrums tos sadrupina. Ierīkojot ceļu purvainās vietās, slīkšņās ber rupjāku frakciju būvgružus, kas veidos ceļa armatūru. Ja iespējams, šādās vietās apakšā klāj betona plākšņu gabalus vai paneļus, kas izmantoti siltumtrašu šahtu nosegšanai. Paneļus nav ieteicams sasmalcināt, jo tad izlīdīs ārā armatūras fragmenti, kas ir bīstami transportam. Būvgružos parasti ir ļoti daudz naglu. Sākotnēji uz šādiem ceļiem naglas mēdz pārdurt transportam riepas, tāpēc, ja armatūra, naglas, skrūves un citi asi materiāli atrodas arī būvgružos, tie jānobēdzina pēc iespējas dziļāk. Savukārt, ja tajos ir ķieģeļi, tos vislabāk novietot virspusē.
Ja ceļa būvē ir iespēja izmantot frontālo iekrāvēju, ieteicams būvgružus pašķirot rupjākās un smalkākās frakcijās. Ceļa pamatnes apakšējā daļā liek rupjākus, biezākus gružus. Tiem var pievienot atstrādāto ģipsi, dolomīta plāksnes, oļus, akmeņus (tas ir visideālākais materiāls, jo satur granīta frakcijas).
Jau sastrādātus būvgružus var iegādāties arī attiecīgos pārstrādes uzņēmumos. Kubikmetrs maksā apmēram 2, 5 – 4 latus.
Veidojot ceļu, būvgružus vairākas dienas smalcina un blietē ar kāpurķēdēm. Ja frakcijas ir rupjas, blietēšanu pēc pāris dienām ieteicams atkārtot.
Ideāls segums
No būvgružiem veidota ceļa kvalitāti ievērojami uzlabo 10 – 20 cm bieza frēzētā asfalta kārta (tonna šāda asfalta maksā 3,5 – 7 latus), kas ideāli saaug ar būvgružu pamatni. Frēzēto asfaltu uzklāj vasarā, siltā laikā, lai piķa daļas (jo vairāk to asfaltā, jo labāk) maksimāli saistītos ar pārējiem materiāliem. Ja šādu segumu var atļauties noblietēt ar profesionālu ceļa rulli, tas veido ideālu ceļa virsmu.
Frēzētais asfalta slānis ir labs ceļa seguma materiāls neprofesionāļiem. Īstā asfalta segumā pat nelielas kļūdas dēļ veidojas ūdens peļķes, turpretī frēzētā asfalta masa spēj uzsūkt ūdeni (laiž to cauri), turklāt šāds ceļš neput.
Smilts, grants, akmeņi
Ja nav pieejams frēzētais asfalts, virs būvgružiem var klāt granti vai smiltis. Grants ir ideāls ceļa seguma materiāls, taču dārgs. Ja klāj smiltis, labāk izvēlēties tādas, kas labi blietējas (ar nelielu māla daļiņu piejaukumu). Smilšu slānim jābūt vismaz 10 cm biezam (cik atļauj būvgruži), taču jāatceras, ka pārāk biezam cauri griezīsies mašīnu riteņi.
Akmeņi ir vislabākais ceļa pamatnei, kā arī virsmai, jo satur granītu. Purvainās vietās ceļa pamatnē akmeņus neliek, jo tie ar laiku iegrimst.
Ja ceļa virsmai izmanto dolomīta šķembas, tas ievērojami sadārdzina būvniecības izmaksas, turklāt jāber divu veidu šķembas: smalkas un rupjas frakcijas.
Ceļa pamatnes materiālu vidējās cenas
Ls m3 (bez PVN)
Dolomīta šķembas (frakcija)
0 – 32 mm 4,83 – 5,74
0 – 45 mm 4,83 – 5,74
0 – 63 mm 4,83 – 5,74
5 – 40 mm 4,50 – 5,47
20 – 40 mm 4,50 – 5,67
40 – 70 mm 4,50 – 5,27
Mazgātas dolomīta šķembas
5 – 20 mm 6 – 6,32
3 – 10 mm 6 – 6,52
Atsijas
0 – 4 mm 3,50
0 – 5 mm 4,25
0 – 20 mm 4,25
Dolomīta akmeņi (bez izlases) 5,12
Grants 4,95 – 5,15
Ls m3 (bez PVN)
Smilts, grants, dolomīta šķembu maisījums (domāts ceļu nomaļu nostiprināšanai) 4,75
Nesijāta smilts 3,35 – 3,55
Sijāta un mazgāta smilts 4,50 – 4,65
Smilts, grants, dolomīta šķembu maisījums (domāts ceļu nomaļu nostiprināšanai) 5,20 – 5,40
Drupinātas grants šķembas (frakcija)
2 – 8 mm 7,50
8 – 20 mm 7,00
Atsijas 0 – 20 mm 6,50
Drupinātas būvgružu šķembas
0 – 20 mm 2,50
20 – 50 mm 3,50
Pieberamā grunts 1,50
UZZIŅA
- Dolomīta atsijas, ko var iegādāties dolomīta šķembu ražotnēs vai karjeros, ir trīs reizes lētākas par šķembām (cena apmēram 1 – Ls/m3), taču tās put un sulo.
- No būvgružiem būvēta labas kvalitātes ceļa 1m2 izmaksā 2 – 6,70 latus. Ja pašam sava tehnika – kvadrātmetra izmaksa var pat būt zem 2 latiem.
SVARĪGI
Lai uz ceļa nekrātos ūdens, tam jāizveido pareizs profils. Ceļa pamatnei pa horizontu jābūt augstākai par grāvīšu malām abās pusēs. Turklāt ceļa profils jāveido ar pacēlumu (attiecībā pret malām vidū tām jābūt apmēram 2 cm).