Kremlis aptur dalību līgumā par bruņotajiem spēkiem Eiropā (6)

Pasliktinoties attiecībām starp ASV un Krieviju, nesagaidot atsaukumu Vašingtonas plāniem izveidot pretraķešu vairogu Polijā un Čehijā, Kremlis īstenojis savus mēnešiem ilgi izteiktos draudus. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, uzsverot ārkārtas apstākļus, kas skar valsts drošību, parakstījis rīkojumu par dalības apturēšanu pirms 17 gadiem parakstītajā līgumā ar NATO. Tas paredz, cik daudz tanku, kaujas lidmašīnu un helikopteru drīkst būt izvietoti starp Atlantijas okeānu un Urālu kalniem, kā arī nosaka virkni pasākumu savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks: "Tas nozīmē, ka Krievija uz laiku nesniegs informāciju un nelaidīs valstī inspekcijas; kamēr Krievijas dalība līgumā ir apturēta, valstī nebūs ierobežojumu parastā tipa bruņojumam, tomēr Krievijas konvencionālais bruņojums būs atkarīgs no militāro notikumu attīstības un līguma valstu gatavības saglabāt savaldību. Šim lēmumam nav precedenta mūsdienu Krievijas vēsturē, un tas nozīmē, ka tas pieņemts, rūpīgi analizējot situāciju. Šā soļa pamatā ir ārkārtējie apstākļi, kas saistīti ar Krievijas nacionālo drošību un vajadzību pieņemt steidzamus mērus."

Krieviju jau gadiem ilgi nav apmierinājusi noslēgtā līguma versija ar NATO. Krievija uzskata, ka līgums ir novecojis, jo liedz tai pārvietot armiju savas valsts teritorijā, bet situācija valsts pierobežas teritorijās kļuvusi ievērojami nestabilāka.

Maskava ir ratificējusi 1999. gadā pārstrādāto līguma versiju, taču NATO valstis to vēl nav izdarījušas, jo vēlas, lai pirms tam Maskava izvāc savu armiju no Gruzijas un Moldovas. Krievija uzskata, ka šie jautājumi nav saistīti.

Pēdējās diplomātu sarunas par līguma ratifikāciju, kas pirms mēneša notika Vīnē, beidzās ar strupceļu.

Pagaidām komentāri no NATO vadības ir paskopi. Izplatītajā paziņojumā izteikta vien nožēla par Krievijas lēmumu, nodēvējot to par soli atpakaļ.