M.Zanders: Reformas – kā pa celmiem (37)

Pirmajā grupā (mana subjektīva atlase) ir tādi priekšlikumi (galvenokārt Stratēģiskās analīzes komisijas izvirzītie), kas kaut kādu iemeslu dēļ nav guvuši atbalstu, bet uzskatāmi par interesantiem.

1) Mainīt ES fondu apgūšanā iesaistīto ierēdņu motivāciju, samazinot fiksēto atalgojumu, vienlaikus nosakot būtisku atalgojuma mainīgo daļu, kas atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem.

2) Nodot daļu uzņēmumu ienākumu nodokļa ieņēmumu pašvaldību rīcībā, šādi kompensējot iedzīvotāju ienākumu nodokļa ienākumu kritumu un arī palielinot pašvaldībām motivāciju savā administratīvajā teritorijā radīt uzņēmējiem labvēlīgus apstākļus.

3) Pašvaldībās veidot iedzīvotāju komisijas, kas uzraudzītu pašvaldības budžeta pārdali un izmantošanu.

Manuprāt, šie priekšlikumi nebūtu pilnībā noraidāmi un attiecīgi būtu pareizi, ja turpinātos diskusija par tiem.

Šajā kontekstā atzīmējamas arī atsevišķas ministriju piebildes (cik saprotu, ministrijas likušas klāt savus vērtējumus kopējam ziņojuma tekstam).

Iekšlietu ministrija rosina veicināt iedzīvotāju brīvprātīgo formējumu iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā. Satiksmes ministrija vērš uzmanību uz to, ka daudzi no bezdarbniekiem ir pietiekoši labi speciālisti, tādēļ uzmanība būtu veltāma ne tik daudz viņu apmācībai vai pārkvalifikācijai, bet pietiekoši lielas naudas summas novirzāmas darba vietu radīšanai, lai šie cilvēki varētu strādāt savās līdzšinējās profesijās.

Otrajā grupā ir tādi priekšlikumi, kurus valdība apņēmusies veikt, tomēr, manuprāt, pārāk ilgā periodā. Citiem vārdiem sakot, šo priekšlikumi izpildi vajadzētu pasteidzināt.

Piemēram, līdz apnikumam bieži runāts par valsts funkciju daļas nodošanu privātajam sektoram. Izrādās, ka modeli paredzēts izstrādāt līdz nākamā gada maijam. OK, es saprastu - līdz gadu mijai, bet ne jau tik ilgi! Līdzīgi ar plānu, kā valsts pārvaldes iestādēm optimāli izvietoties valstij piederošajos īpašumos. Termiņš – nākamā gada jūlijs! Vajadzētu gan straujākā tempā, jo šis jautājums ietver būtiskus naudas ietaupījumus.

Šajā kontekstā būtu arī svētīgi uzzināt, vai kaut kāds reāls sods gaida tās amatpersonas, kas ir kaut kādu iemeslu dēļ pārkāpušas iepriekš nospraustos termiņus. No šā viedokļa augstākais cinisms ir Tieslietu ministrijas rīcība. Tātad 15.septembra sēdei paredzētā dokumentā ministrija tik būtiskā jautājumā kā administratīvo procesu paātrināšana tiesā „atrakstās”, ka ziņojumu iesniegšot Valsts kancelejā ... 1.septembrī. Līdz šodienai (15.septembrim) bija jāizstrādā grozījumi Publisko aģentūru likumā. Ir? Nav. Vai Finanšu ministrija ir pārliecināta, ka līdz 1.oktobrim pagūs patiešām izvērtēt PVN sistēmas atmaksas maiņas iespējas? Savukārt Ekonomikas ministrijai ir palikušas nepilnas divas nedēļas tik būtiskam jautājumam kā tikšana skaidrībā ar valsts kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem un to saglabāšanas lietderību.

Klau, ja jau publiski tiek pausta tik dramatiska apņēmība cīnīties kā lauvām, laiks negaida, izšķirošs brīdis, bla bla bla, tad kādas ir sankcijas pret tiem, kuri to visu nograuj? Un visbeidzot: vai nav jocīgi, ka 15.septembra sēdē izskatāmos dokumentos tagadnes (!) izteiksmē aktīvi priekšlikumus komentē Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kas taču it kā jau pasen likvidēta?

Labi, beigšu kritizēt, jo ir arī pozitīvas un cerīgas zīmes. Piemēram, ziņojumā minēts kādas valsts iestādes piemērs, kura būtība ir: apvienojot šīs iestādes reģionālo nodaļu IT, iepirkuma, grāmatvedības funkcijas, atklājies, ka izmaksas uzreiz samazinājušās par 20%. Atliek tikai tā turpināt – iepriekš citētajos valdības dokumentos melns uz balta rakstīts: ja šādi rīkotos arī citas iestādes, tad ekonomija būtu vismaz 10 miljoni latu.

Vairāk ŠEIT