Rīga, kādi ir tavi taksometri?

Rodas jautājums: kāda gan jēga no tūkstošiem taksometru Rīgā?

To secina vairāki nozares spēlētāji: lielākā Rīgas vieglo taksometru jomas problēma ir neadekvātais mašīnu skaits attiecībā pret iedzīvotāju un tūristu daudzumu. Tiek rēķināts, ka, salīdzinot ar citu Eiropas lielo pilsētu taksometru pasažieru plūsmām, Rīgā vajadzētu būt ap 600-800 mašīnām.

Skaitļi Rīgas domes Satiksmes departamenta vietnē

70. gados galvaspilsētā pasažierus apkalpoja ap 1200 taksometru; 1988. gadā uz 900 tūkstošiem iedzīvotāju bija 1500 takšu. Šā gada 1. novembrī, kā vēsta Rīgas domes Satiksmes departamenta vietne, galvaspilsētā bija 545 (!) pārvadātāji un 2131 vieglais taksometrs.

Lai fiksētu nozares struktūru, veicu datu apkopojumu. Ir seši pārvadātāji, kuriem vairāk nekā 40 auto (kopā 531), 17 firmām ir 21-40 auto (kopā 503); 20 firmām ir 6-10 auto (kopā 157), 138 pārvadātāji operē ar 2-5 auto (kopā 384), bet 1 auto īpašnieces ir pavisam 334 saimnieciskās vienības.

Piramīda kopumā apstiprina patiesumu tradicionālajam stāstam, ka Rīgā nozarē darbojas ap 500 uzņēmēju, kas reizē ir arī taksisti. Un tas lielo kompāniju vadītājiem un VID liek runāt par to, ka nozarē daudz kas nav kārtībā.

Cik ļoti nav kārtībā, liecina kaut vai tā pati RD Satiksmes departamenta vietne.

Summējot atsevišķas rindiņas ekselī, kur firmas izkārtotas pēc to lieluma, izdodas pavisam kopā saskaitīt 1909 vieglās automašīnas tabulas augšgalā uzrādītā 2131 taksometra vietā. Pārvadātāju skaits prasa tabulu izkārtot 10 lappusēs ar vairāk nekā 50 pozīcijām katrā, bet nav uzskatīts par vajadzīgu šā ekseļa rindas sanumurēt.

Treniņtērpā un ar pieklājību uz «jūs»

Acīs krītošākā lieta, kas rada dažādu piramīdas augstumu pārstāvošo firmu antagonismu, protams, ir apkalpošanas kultūra, kas, piemēram, no ārzemnieku skatpunkta ir viena no Rīgas vizītkartēm.

Ja taksometra vadītājs uzposies treniņtērpā vai šortos un viņa kaklu rotā zelta ķēde, bet ar svešvalodām un pieklājību viņš ir uz «jūs», kā arī viņš, kā noskaidrojas, nav nekāds paraugs satiksmes noteikumu ievērošanā, tas daudz liecina par nozares regulējumu vai (un) to, kā darbojas dažādi kontroles mehānismi.

Tāpat, tiklīdz dienas gaismā blakus tam visam nāk kārtējais klienta apkrāpšanas gadījums, parādās lielā atšķirība: vai nu situāciju post factum var regulēt kompānija, kas pēc tādas arī izskatās, vai arī kaut kādas mikroSIA gadījumā jautājuma risināšana lielākoties paliek pusceļā.

Protams, lielākā daļa pievilto klientu jau arī nekur neziņo; ja kādreiz esat gatavi to darīt, noteikti pieprasiet no taksista čeku. Lai arī pat Finanšu policijas klātbūtnē Gaujas ielā taksists var tik izmisīgi ņemties ap skaitītāju, ka čeks nekādi laukā nenāk.

Senā pagātnē taksometru pārvadājumu kompānijas par savu pienākumu uzskatīja rūpes par vadītāju dzīves apstākļiem un viņu kultūru; joprojām vadītāju sertifikācija, par ko iestājas Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, nav dienaskārtības jautājums.

Šoferi par pārkāpumiem nesatraucas

Šobrīd par vieglā taksometra šoferi var strādāt ikviens, kas sasniedzis 21 gada vecumu un kuram ir B kategorijas vadītāja apliecība. Autobusu šoferiem jau divus gadus tiek prasīts profesionālās kompetences 95. kods. Tāpat arī kravas auto vadītājiem, kuri grib veikt komercpārvadājumus, vairs vienkārši ar C kategoriju nepietiek - papildus jānoklausās teorētiskais kurss.

Ne Satiksmes ministrija, ne RD Satiksmes departaments, ne Pasažieru pārvadātāju asociācija jau gadu dekādi neuzņemas veikt taksometru vadītāju sertifikāciju, kā to īsteno daudzas citas nozares. Viens no būtiskiem iemesliem ir juristu finansējums: skaidrs, ka sagaidāmas tiesas prāvas par licences nepiešķiršanu vai atņemšanu.

Patlabanējā situācijā taksists, rupji pārkāpjot vispārējo nozares kodeksu, neriskē ar kāda dokumenta atņemšanu un izslēgšanu no «ģildes». Tā vietā viņš parasti nomaina kompāniju; sīvās konkurences apstākļos iepriekšējais pārvadātājs šo kompāniju pat neinformē par šofera pārkāpumu.

Bieži vien taksometra šoferim pati klientu apkalpošana izrādās tikai otrais vai pat trešais darbs. Nereti jūs ziemā ved cilvēks, kurš siltajā laikā strādājis celtniecībā, bet, aukstajai sezonai iestājoties, pārvērties par taksometra šoferi. Un bieži tas notiek par lētāku tarifu vai bez čeka izsniegšanas.

Kas šo šoferi pirmajā acu uzmetienā atšķir no daudzas megapoles jau iekarojušās firmas «Uber» darbinieka, faktiski ir tikai aplikācijas neesamība. No šofera skatpunkta «Uber» ienākšana Rīgā būtu apsveicama: nav tukšgaitā jāriņķo lieki kilometri, lai «noķertu» klientus. Tomēr ir daudz kas cits, kāpēc runāšana par «sharing» biznesu taksometru jomā Rīgā ir vienkārši nevietā.

No 20-30 centiem par kilometru līdz «turbīnām»

Protams, tās ir reālās cenas, par kurām pasažieri tiek pārvadāti. Lūkojoties mikrolīmenī, uzņēmumiem, kas šajā nozarē nevar nodrošināt kaut cik nopietnus ienākumus 2-3 gadus, vajadzētu bankrotēt; kā uzminējāt, tas nenotiek.

VID atliek vien pacelt uzacis, ieraugot, ka šofera dienas ienākumu skaitītājs atspoguļo vien 10-20 EUR apmērā: vai taksometru vadītāji vispār spēj izdzīvot? Protams, pilnīgi skaidrs, ka daudz nodokļu netiek samaksāti. VID pret to cīnās ar tematiskajām pārbaudēm un auditiem, izdarot secinājumus: uzņēmumi nepilnīgi uzskaita ieņēmumus, nodarbina vadītājus bez darba līgumiem, šaubas rada darba laika uzskaitījums un apmaksa.

Un, ja šoferis jūs gatavs vest par 20-30 centiem kilometrā, diezgan neskaidrs, kā šāda nauda palīdz segt legāli iegādātu benzīnu, amortizāciju, apdrošināšanu, remontus, licences un tos pašus nodokļus. Starp citu, cik labā kvalitātē šai automašīnai riepas un kāds tās vecums - novērtējāt?

Taksometrs var noderēt, pat ikrīta braucienam uz skolu. Tajā sasēžas 5 (vispār drīkst jau tikai 4) jaunieši, un viņiem iznākot lētāk, nekā izmantojot divus sabiedriskā transporta maršrutus.

No nozares pārsvarā aiziet tikai tie, kam kontrolējošās institūcijas uzlikušas sodus. Un arī atklāts paliek jautājums: vai viņi nedibina nākamās firmas?

Runājot par finansēm, joprojām aktuāls arī «turbīnu» jautājums: skaitītājam bieži tiek pieslēgts impulsu ģenerators; manīgākie taksisti pat darbojas ar distanciālās vadības pulti.

Taksometru kari

Ar ko slavena nozare - tās ir kompāniju savstarpējās cīņas par taksometru stāvvietu izmantošanu. Ja Rīgas nomalē varam ieraudzīt vienu mašīnu stāvam vietā, kas paredzēta sešiem taksometriem, tad citur tiek laisti darbā vārdi un dūres; īpaši iekārojamo vietu topa pašā augšā - Vecrīga. Īsa jaunāko laiku hronoloģija, apkopojot tikai oficiālo informāciju, izskatās šādi.

2013. gada aprīlis. Stacijas laukuma taksometru stāvvietā naktī izveidojies konflikts starp diviem pārvadātājuzņēmumiem. Kādas firmas vadītājs tad pauda, ka «taksometru vadītāju kari ir nežēlīgi» un «iegūst jaunas formas», piebilstot: «Apšaudīšanos un kautiņus nomainījuši izsmalcinātāki paņēmieni - atpazīstama zīmola imitācija.»

Fakts, ka vienīgi «Baltic Taxi» auto ir viennozīmīgi atpazīstami ar savu zaļo krāsu, kamēr citām kompānijām nav izdevies mašīnu krāsu padarīt par sava zīmola un reputācijas būtisku sastāvdaļu. Tomēr primitīvās taksometru karu formas neaizgāja pagātnē.

Tās atkal sevi lika manīt 2013. gada jūlijā, kad ministrs Vjačeslavs Dombrovskis kopā ar diviem Saeimas deputātiem netālu no Rātsnama iesēdās taksī - lai arī vadītājs sacījis, ka īsti nedrīkstot šajā vietā uzņemt pasažierus. Ceļš mājup nebija ilgs - apmēram pēc 10 sekundēm auto nobloķējuši četri vai pieci takši.

Sekoja vārdu apmaiņa (no sērijas «lai, pastaigājoties Mežaparkā, tev ķieģelis uz galvas neuzkristu»), viena taksometra vadītājs ar īlenu sadūra riepu mašīnai, kurā atradās ministrs. Starp citu, tūlīt pēc tam Vecrīgā grūti nācās atrast kādu taksi.

2013. gada augustā Krišjānis Peters, uzreiz pēc stāšanās RD Satiksmes departamenta vadītāja amatā, oficiāli atzina, ka vērojami taksometru kari par vietu sadali.

2014. gada jūlijā pēc kautiņa Vecrīgā astoņiem taksometru vadītājiem Valsts policija noformēja pārkāpuma protokolus. Pēc tam, kad taksisti atteicās uzrādīt dokumentus un doties uz iecirkni, policistiem nācās lietot spēku.

Un 2014. gada septembra naktī Krustabaznīcas ielā 30 kvadrātmetru platībā degušas piecas mašīnas. Aculiecinieka foto redzams, ka tie ir «Baltic Taxi» taksometri.

Stāvvietu jautājumam risinājuma šobrīd nav, atzīst nozares spēlētāji. Viens no variantiem: RD varētu sarīkot publisko vietu izsoles; būtiski izrādītos šo izsoļu nosacījumi - lai nebūtu augsnes korupcijas riskiem.

Konkurence komforta vai cenas līmeņa ziņā?

Vieglo taksometru pakalpojumu tirgū darbojas brīvā tirgus likums, kas daudz ko nesakārto un šajā gadījumā drīzāk būtu saucams par tirgus kropļošanu; veiksmīga pieeja no likumdošanas puses nav atrasta.

Tāpat nav redzama skaidra atbilde uz jautājumu: vai taksometra pakalpojums ir paaugstināta komforta produkts, par kuru maksājam divreiz mazāk nekā Eiropā?

Daudzi atbildēs - jo lētāk, jo labāk. Visdrīzāk taisnība: faktiski galvaspilsētā konkurence notiek nevis kvalitātes, bet gan cenas jomā. Katrā ziņā viesnīcu nozarē varam izvēlēties starp septiņām zvaigznēm un hosteli; nejauši noķerot taksi (it sevišķi kā tūristam), gandrīz nekad nekas nav skaidrs.

Tā arī Rīgā turpinās nekur oficiāli nepieteiktais karš starp pārvadātājiem, kas atrodas dažādos piramīdas stāvos. Cik ilgi?