M.Zanders: „Funkcionālais audits” – saprotams tikai dažiem (75)

Gribēju dot savu pilsoņa pienesumu un veltīt laiku funkciju analīzei un vērtēšanai, bet... sapratu, ka lasāmie teksti man maz izsaka. Tādēļ pirmkārt aicinājums funkciju saraksta veidotājiem vēlreiz tās pārskatīt tā, lai arī vienkāršs mirstīgais saprot, par ko ir runa.

Minēšu dažus piemērus no dažādām ministrijām.

Ekonomikas ministrija. 878. funkcija – „Patērētāju iesniegumu par līguma noteikumiem neatbilstošām precēm un pakalpojumiem izskatīšana un palīdzības sniegšana patērētājiem (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs)”. Nu, apmēram skaidrs. 879. funkcija... „Patērētāju iesniegumu par līguma noteikumiem neatbilstošām precēm un pakalpojumiem izskatīšana un palīdzības sniegšana patērētājiem (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs)”. ?! Sākumā domāju, ka cilvēki vienkārši pārrakstījušies, ja funkciju apraksti ir identiski. Nē, finansējumi atšķiras – 878. funkcijai 72 574 lati, 879. funkcijai – 208 829 lati. ?! Tikai tad, kad „ielasās” sīkāk, saproti, ka vienā gadījumā ir runa par „tirdzniecības, ražošanas, pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu kontroli par izmantotajiem mērīšanas līdzekļiem, fasēto preču satura atbilstības kontroli ražošanas uzņēmumos”, otrā – par „patērētāju iesniegumu izskatīšanu, lēmumu pieņemšanu par patērētāju individuālo tiesību pārkāpumiem”. Tomēr funkcijas saucas vienādi... Nu gluži kā viltīgi sapiņķerētos līgumos, kur tā būtība ir ar maziem burtiņiem kaut kur lapas apakšā.

Apņemos lasīt uzmanīgāk, bet vienalga grūti.

Zemkopības ministrija. 832. funkcija – „Lauksaimniecības produktu tirgus informācijas apkopošana un izvērtēšana (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts)”. 339 715 lati. Puslīdz skaidrs – zinātnieki strādā. 838. funkcija... Tā vienkārši un lakoniski, bez paskaidrojumiem – „Zinātne”.

Aizsardzības ministrija. 22. funkcija – „Valsts starptautiskās drošības un aizsardzības nodrošināšana (militāro pārstāvju darbības nodrošināšana)”. 2 868 862. Skaidra lieta – militārie atašeji, nu, vajag. Ha, bet vēl ir 27. funkcija „Valsts starptautiskās drošības un aizsardzības nodrošināšana (valsts militārās pārstāvības nodrošināšana divpusējos un daudzpusējos sadarbības formātos)” un 34. funkcija „Starptautiskā sadarbība NATO un ES ietvaros (tai skaitā iemaksu veikšana starptautiskajās organizācijās)”. Tad ar šo starptautisko sadarbību mūsu militārie atašeji nenodarbojas? Mīlīši, bet kā tad lai pilsonis vērtē funkcijas, ja tās tik sarežģīti apzīmētas? Skaidrs, ka ministrijām izdevīgi vairot savas t.s. funkcijas, jo tad var varonīgi ziņot par atteikšanos no nevajadzīgajām, plāns izpildīts, bet tā mums nekāda reforma nenotiks.

Turklāt trakums arī tāds, ka faktiski šāda funkciju vērtēšana – pat ja apraksts ir saprotams – patiesībā ir fikcija. Jo viena lieta, ka pati funkcija izklausās jēdzīga, bet kā var novērtēt, vai tai atvēlētā summa nav pārāk dāsna vai otrādi? Piemēram, Aizsardzības ministrijas 15. funkcija – „Valsts militārā aizsardzība (NBS centralizētā apgāde ar materiāltehniskiem līdzekļiem)”. Skaidrs, ka mūsu karavīriem nepieciešami ieroči un bruņutehnika, tāpēc i prātā nenāk šo funkciju zemu novērtēt. Bet kā es kā pilsonis varu zināt, vai šīs funkcijas veikšanai atvēlētie 8 811 255 lati ir adekvāta summa? Varbūt var iztikt ar 8 miljoniem, 7 miljoniem, 5 miljoniem?

Rezumējot: šāds piedāvājums sabiedrībai piedalīties valsts pārvaldes funkciju izvērtējumā ir nekvalitatīvs, jo šādus „tekstus” cilvēks var izvērtēt tikai emocionāli (teiksim, kādam riebjas konkrētais ministrs vai konkrētas profesijas). Piedevām cilvēkam var tikai pastiprināties iespaids, ka ministrijas nodarbojas ar velns zina ko – kas, jādomā, nebija Valsts kancelejas mērķis.

Vairāk ŠEIT