Visas apkures sezonas laikā avīze šim tematam neatslābstoši veltīja uzmanību. Tagad tas atvirzījies otrajā plānā. It kā vairs nav nepieciešams apkopot rezultātus. Taču pēc pagājušās ziemas pieredzes būtu jāizdara konkrēti secinājumi, vēl jo vairāk tādēļ, ka tie saistīti ar mūsu rītdienu, bet dažas problēmas diemžēl netiek risinātas.
Mūsu dārgā siltumenerģija (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nav aizmirsts vārds izdzīvošana
Lielu avāriju pie mums nebija. Ziema bija silta. Pretējā gadījumā mājokļu apkurei mēs būtu iztērējuši daudz vairāk. Bez tam, tika paaugstināti tarifi. Kā pa kāpnītēm. Siltumenerģijas cena sasniedza 51,06 latus par megavatstundu. Visās namu pārvaldēs vērojama maksājumu aizkavēšanās. "Liepājas enerģija" to pagaidām piecieš. Vasarā droši vien situācija izlīdzināsies. Uz jautājumu, kāda situācija veidosies ar iedzīvotāju maksātspēju turpmāk, atbildēt grūti. Šis faktors satrauc pat Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru. Par to sprieda arī "Vecliepājā". Un kaut gan pašvaldība sniedz lielāku palīdzību maznodrošinātām personām, kaut arī palielināta minimālā alga un tiek indeksētas pensijas, grūti prognozēt kaut ko konkrētu. Jo inflācija, izrādās, ir spēcīgāka par mums.
Aģitācija ar faktiem
Jāsamazina siltuma patēriņš, citas izejas nav. Un šis process, starp citu, jau rit. Sabiedrības "Liepājas enerģija" priekšsēdētājs Anatolijs Šuskovs sniedza daiļrunīgus datus par pagājušā gada rezultātiem. Siltuma zudumus trasēs uzņēmums samazinājis par 37 procentiem. Tas ir liels lēciens, bez tam visi pašreizējie tehniskie pasākumi virzīti uz šā procesa turpinājumu. Pilsētas domes izpilddirektors Edgars Rāts jau vairākkārt bija uzsvēris, ka Suškovam tas diezgan labi izdodas. Ko nolemj, to arī izdara. Pozitīvus rezultātus devusi arī siltuma skaitītāju ierīkošana mājās. Tie palīdzē precīzāk aprēķināt zudumus. To samazināšana un daudz taupīgāka siltuma izmantošana ļāva samazināt kurināmā patēriņu. Pagājušajā gadā gāzes patēriņš samazinājies par 13 procentiem. Tiesa, kā likumsakarīgs rezultāts tiek minēta siltumenerģijas realizācijas neliela samazināšanās.
Mēs piedāvājām visiem, kam rūp šīs lietas, vērsties pēc informācijas veiksmīgajās biedrībās. Piemēram, pie Valentīna Mironova, Klaipēdas ielas 96.mājas biedrības priekšsēdētāja. Tur maksājumi bija visnotaļ pieņemami. Bet tie pagaidām ir tikai atsevišķi piemēri. Vairums iedzīvotāju vēl nespēj savstarpēji vienoties. Gadās, ka mājas iedzīvotāji sanāk uz kopsapulci, padiskutē, pēc tam puse nobalso par, bet puse – pret. Tāds, lūk, jāatvainojas par izteikumu, kolhozs. Mēdz gadīties pat tā, ka mājā izveido biedrību, bet tiklīdz lieta nonāk līdz kredītam, piekrišanu nedod. Un atsauces uz pozitīviem piemēriem ar konkrētiem skaitļiem nezin kāpēc psiholoģiski neiedarbojas. Mūsu lasītāja Olga Alijeva pastāstīja par to, ka Ventas ielā 4 iedzīvotāji pat nezinot, cik izmaksās iesāktā mājas siltināšana. Bet viņiem taču ir pašiem sava valde, un šādi jautājumi, kā zināms, jārisina visiem kopā. Taču no iedzīvotājiem it kā daudz kas tiek slēpts. Varbūt tā ir jauna atriebības forma par sapulču neapmeklēšanu? Kauns un negods tādiem iedzīvotājiem.
Starpsezona
Šogad visiem siltumapgādes objektu rekonstrukcijas darbiem atvēlēti 2,43 miljoni latu. Darbi jau rit pilnā sparā, un pat vairākās vietās vienlaicīgi. Tas ir redzams jebkuram gājējam, piemēram, Celmu, O.Kalpaka un Piltenes ielā. Bet kopā šogad paredzēts maģistrālās trasēs nomainīt cauruļvadus 1,4 kilometru kopgarumā un iekšējo kvartālu trasēs – 3,3 kilometru kopgarumā. Un darbu gaitā pēc iespējas tiek samazināts cauruļvadu garums. Tas veicinās arī turpmāk samazināt zudumus un gāzes patēriņu, operatīvāk regulēt siltumnesēja pievienošanas un atvienošanas procesu regulēšanu atsevišķos kvartālos un mājās. Plānojot darbus, tika ņemti vērā šoziem no gaisa veiktās termovīzijas dati, kā arī pilsētā plānotā citu komunikāciju un ceļu segumu nomaiņa. "Liepājas enerģijas" vadītāji sola, ka turpmāk, kārtējo reizi pārskatot tarifus, aprēķinos tiks iekļautas rezerves. Izmantojot kosmisko terminoloģiju, tas viss tiek darīts mīkstākas piezemēšanās dēļ. Lai gan siltumenerģētiķu pats galvenais uzdevums ir pāreja no nerentabilitātes ja ne uz ienesīgumu, tad vismaz uz nulles rezultātu.
Jaunie tarifi nebūs patīkami visiem, arī pašiem siltuma ražotājiem. Bet Krievijas gāzes cenas paaugstināšanās arī gaidāma starpsezonā – droši vien jūlijā.
Mūžīgie jautājumi
Pēdējā laikā arvien biežāk gadās dzirdēt izteikumus par to, ka māju siltināšana nemaz nav obligāta, ka izmaksas ir ļoti lielas un ka tā ir tikai celtnieku interešu savdabīga lobēšana. Un galvenais, ka tas izskanējis pēc tam, kad Pilsētas dome atbalstīja energoefektivitātes paaugstināšanai veltīto darbu līdzfinansējumu un kad veiksmīgi beigušies šādi darbi daudzās mājās. Diemžēl par to runā arī jaunajās biedrībās un Dzīvokļu īpašnieku savienībā.
Uz redakciju atnākušie lasītāji pauda sašutumu, piemēram, par to, ka māju gala sienas noteikti nebūtu jāsiltina, tur taču spraugu nav. Lūk, cik vienkārša loģika. Šādos gadījumos pirmām kārtām būtu jāpainteresējas par tādu fizikas parādību kā siltumapmaiņa. Pavisam vienkārši to varētu izskaidrot šādi: jo aukstāka ārsiena, jo vairāk aukstuma caur to nonāk ēkas iekšpusē, un jo siltāka iekšējā siena, jo vairāk siltuma tā atdod ārsienai. Bez jebkādām spraugām! Un energoauditam tieši tas arī jānosaka.
Varētu pārrunāt ko citu – cik steidzama ir konkrētās mājas vai konkrētās sienas siltināšana. Lieta tāda, ka dažas mājas pēc saviem projektiem un celtniecības materiāliem ir siltākas. Un ir pieļaujams, ka vienā gadījumā vispirms jāveic sīkie darbi – jānomaina logi, durvis, radiatori, jānosiltina bēniņi, jāizolē visas apkures un karstā ūdens caurules, rūpīgāk jāregulē siltummezgli. Tas noteikti izmaksās lētāk par visas mājas siltināšanu, bet efekts nemaz nebūtu mazāks. Tātad jāsāk nevis ar emocijām, bet gan ar aprēķiniem. Un šāda profila darbi būtu jāveic tieši vasarā. Bet, padomājot par to, ka apkure padārdzināsies arī turpmāk, nevajadzētu svārstīties, jo laika atliek arvien mazāk.
Protams, ar siltināšanu pelna ne tikai celtnieki, bet arī bankas, kas sniedz kredītus. Ja visi uzreiz ķersies pie šiem darbiem, var rasties jauna problēma – kvalificētu strādnieku trūkums.
Āķīga piezīme
Dažreiz viedokļi par kaut ko rodas diemžēl no visparastākās nezināšanas, bet bieži vien arī no neuzticēšanās oficiālai informācijai un dažādiem krāpšanas gadījumiem. Starp citu, vairums karstā ūdens patērētāju ir pārliecināti, ka arī ar zudumiem ūdens karsēšanas procesā viņus krāpj. Bet dažreiz apkrāptie uzdod interesantus un savdabīgus jautājumus. Piemēram, par gāzes cenas tarifu režģi atkarībā no mazuta cenas pasaules biržās. Pēc šāda Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātā režģa "Liepājas enerģija" strādā jau divus gadus. Ar ne īpaši sarežģītu aprēķinu palīdzību mazuta tonna tiek pielīdzināta 1000 kubikmetriem gāzes. Dolārus pārrēķina latos un iegūst siltumenerģijas megavatstundas cenu. Nav grūti saprast, ka visu kurināmā veidu cenas ir savstarpēji saistītas un dārgāka kļūst pat malka, tādēļ mēs jau esam samierinājušies ar jauno shēmu, vēl jo vairāk tādēļ, ka bez tās enerģētiķi tiek tiešām strādātu ar zaudējumiem. Taču ir viens bet: vienas megavatstundas cena pēdējā laikā mainījās ik mēnesi, bet Krievija pēc zilā kurināmā cenas paaugstināšanas pēc 1.janvāra vairs ne reizi to nav mainījusi! Tas pats notika arī pagājušajā gadā. Interesanti, kur palikusi starpība un kas saņēma izveidojušos pārpalikumu?
Kantoris raksta
No namu pārvaldēm ir ļoti daudz kas atkarīgs. Maksājumu aprēķināšana noteikti nav pats pirmais darbs. Garās atbildes uz iesniegumiem par zudumiem, protams, prasa laiku un enerģiju, bet arī tas nav galvenais. Pirms dažām dienām jau pieminētā O.Alijeva no Klaipēdas ielas 59/63 parādīja saraksti ar "Vecliepāju". Atbilde uzrakstīta sīkiem burtiem uz četrām lappusēm! Izsmeļošs zudumu aprēķinu vienas metodikas teorētiskais izklāsts. Taču daudz neskaidrību. Iesaka jau zināmo: par citu, daudz ērtāku metodiku, jānobalso visai mājai, bet par izmantojamo un neērto metodiku nezin kāpēc nebija jābalso, kaut gan abas tiek raksturotas kā rekomendējamās. Kāpēc? Parakstījusies zem šīs atbildes valdes locekle Līvija Raģe to nezina. Jo to it kā nezinot neviens. Bet gribētos uzzināt. Vēl namu pārvaldēm bieži uzdod citu provokatīvu jautājumu: bet kāpēc citās pilsētās nav zudumu? Atbilde tāda pati: jāsasauc kopsapulce un jānobalso. Tur, starp citu, zina, ka to izdarīt ir visgrūtāk. Tas jau kļuvis par tīri psiholoģisku jautājumu.
Dažādās mājās viss ir ļoti atšķirīgs. Iepriekšminētajā mājā viens dzīvoklis ir atvienots no pilnīgi visa. Kaut gan, ja tur ir auksti, caur sienām to daļēji apsilda kaimiņi. Bet varbūt tajā joprojām saglabājušies stāvvadi. Trijos dzīvokļos nav karstā ūdens skaitītāju, un arī šis 21.gadsimta nonsenss sarežģī aprēķinus. Dažās vietās izņēmuma kārtā ir ierīkoti dzīvokļu siltuma skaitītāji, arī tie sarežģī aprēķinus. Ir labi, ja sanitārtehniķi atceras, ko viņi darījuši iepriekšējā mājas apmeklējuma laikā. Bet ja atnāk jauniņais? Nekur nav padomāts par to, ka jāapkopo visa nepieciešamā informācija. Piemēram, kuros dzīvokļos nomainīti logi un radiatori. Vai ir nomainīti kanalizācijas stāvvadi. To visu varētu atspoguļot tā saucamā mājas pasē. Tajā varētu atzīmēt arī visus veiktos darbus. Un, protams, energoaudita rezultātus, ja tāds ir veikts. Lai arī kantorī būs vairāk darba, toties visa vajadzīgā informācija atradīsies vienuviet. Un arī uz iedzīvotāju sūdzībām būs vieglāk gatavot atbildes.
No namu pārvaldēm ļoti daudz kas atkarīgs. Un it īpaši vasarā vajadzētu pacensties.