Krasovickis tiesā pieteicis «Revertas» maksātnespēju

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, maksātnespējas procesa lietu 26.novembrī plkst.14 vērtēs tiesnesis Didzis Melbārdis.

«Revertas» Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa norādīja, ka «Reverta» līdz šim ir pildījusi un pilda visas savas līgumiskās un likumiskās saistības, tādēļ šāda pieteikuma iesniegšana ir absurda un nepamatota, un «Revertas» valde jau pašreiz veic visas nepieciešamās darbības, lai to pierādītu. «Jāuzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 214.pantu par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu draud kriminālatbildība,» rezumēja Ozoliņa.

1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kas paredzēja «Revertai» pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

Likumā paredzēts, ka gadījumā, ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām, komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.

«Revertas» valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava toreiz norādīja, ka atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus «Reverta» drīkstēs veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas. «Mūsuprāt, tas ir loģisks solis, kas ļaus valstij pirmajai atgūt tās veikto ieguldījumu «Parex bankas» glābšanā. Pieņemtie likuma grozījumi gadā ļaus valstij ietaupīt 4,4 miljonus eiro, ko veido procentu maksājumi, kā arī atlikt pakārtoto saistību atmaksu 75 miljonu eiro apmērā,» pauda Deglava. Viņa toreiz piebilda, ka šīs summas lielākoties veido maksājumi «Parex bankas» agrākajiem akcionāriem un ar tiem saistītajām personām.

Pirmais pakārtoto saistību maksājums 15 miljonu eiro apmērā - arī lielākoties bijušajiem akcionāriem un saistītajām personām - «Revertai» būtu jāveic jau 2015.gada maijā, toreiz norādīja Ozoliņa.

Starp bijušajiem bankas akcionāriem Krasovicki un Valēriju Karginu «Reverta» pašlaik notiek daudzas tiesvedības. Tostarp Rīgas apgabaltiesā tiek skatīta «Revertas» un Privatizācijas aģentūras (PA) prasība pret Karginu un Krasovicki par kopumā 99,5 miljonu latu (141,6 miljonu eiro) piedziņu.

«Reverta» un PA no Kargina un Krasovicka vēlas panākt 12 miljonu latu (17,07 miljonu eiro) PA nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, kā arī piedzīt par labu «Parex» kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu (117,7 miljonu eiro) apmērā un līgumsodu - 4,5 miljonus latu (6,4 miljonus eiro).

No bankas un tās pašreizējā lielākā akcionāra PA puses, izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma izpildi, kas bija pamats bankas pārņemšanai, konstatēts, ka vairāku pārdevēju, tas ir, Kargina un Krasovicka, sniegtie apliecinājumi un garantijas neesot bijušas precīzas un patiesas.

Valsts «Parex» kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī. Patlaban «Parex» 83,07% akciju īpašnieks ir PA, bet 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

2010.gada augustā notika «Parex bankas» labo aktīvu pārēja uz jaunizveidoto «Citadele banku». Kopš tā brīža «Parex banka» darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā. Tagad tai vairs nav bankas licences, un tā ir pārdēvēta par «Revertu».