Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienojās, ka no šā gada 1. jūlija premjera un ministru algai būtu jāpalielinās par 200 latiem, bet katru nākamo gadu algu aprēķināšanā piemēros koeficientus, kas nebūs tik lieli, kā sākotnēji bija iecerēts.
Ministru naudas maks – par 200 latiem biezāks (197)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komisija jau vairākus mēnešus apspriež Ministru kabineta iekārtas likumprojektu, kur viens no politiski kutelīgākajiem jautājumiem ir Ministru kabineta locekļu alga. Ja Saeima bez izmaiņām pieņemtu no Aigara Kalvīša valdības atsūtīto minēto likumprojektu, tad, piemērojot tur noteiktos koeficientus, ministra alga no 2009. gada 1. aprīļa palielinātos par vairāk nekā 130% un pārsniegtu 4000 latu, bet premjera alga sasniegtu pat 5000 latu.
Lai arī politiķi vienmēr ir rūpējušies par savu atalgojumu un premjeram vajadzētu būt valstī vislabāk atalgotajai amatpersonai valsts pārvaldē, tomēr deputāti galu galā nolēma, ka tik krass paaugstinājums nomācošās inflācijas apstākļos kārtējo reizi ne pa jokam satricinātu sabiedrību. Šādas bažas izskanējušas ne tikai no opozīcijas partijām, bet arī no tautpartijiešiem Jāņa Lagzdiņa un Māra Kučinska. Līdz šim premjers Ivars Godmanis atturējās norādīt, cik liela alga būtu jāsaņem ministriem, jo nevēlējās ietekmēt Saeimas lēmumu, bet komisijas sēdē iepriekš Valsts kancelejas pārstāvji pauda premjera viedokli, ka valdības vadītāja un ministru alga nedrīkstētu kāpt tik strauji, kā paredzēts valdības atbalstītajā likumprojektā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš informēja, ka komisijas deputāti pēc ilgām diskusijām vienojušies, ka algai ir jāaug atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī un ik gadu tai nevajadzētu pieaugt vairāk kā par 10 procentiem, tāpēc komisija nolēmusi, sākot no 2009. gada 1. aprīļa, samazināt sākotnēji iecerētos lielos koeficientus, ko piemēro algu aprēķināšanā. Augstais koeficients būtu tikai no 2012. gada. Atgādināšu, ka Ministru kabineta algu rēķina, koeficientu reizinot ar valsts sektorā strādājošo algu iepriekšējā gadā. Bet, tā kā likums varētu stāties spēkā no 1. jūlija, tad arī plānots, ka ar šo datumu pieaugs gan premjera, gan ministru un arī parlamentāro sekretāru atalgojums. Taču laika periodā no 1. jūlija līdz 2009. gada 1. aprīlim koeficienti vēl netiks piemēroti, bet alga varētu pieaugt par apmēram 10 procentiem. Kā informēja O. Spurdziņš, valdības vadītājs līdzšinējo 2162 latu vietā mēnesī saņemtu 2385 latus, bet ministri līdzšinējo 1944 latu vietā – 2147 latus. Alga par 10% palielināsies arī parlamentārajiem sekretāriem.
Deputāts Artis Kampars ("Jaunais laiks"), kurš ir Spurdziņa vadītās komisijas loceklis, norādīja, ka algas pieaugums būšot daudz straujāks par 10 procentiem, jo Finanšu ministrija prognozē, ka 2008. gadā valsts sektorā strādājošo vidējā alga varētu sasniegt 564 latus, un, reizinot to ar plānotajiem koeficientiem, no 2009. gada premjera un ministru alga varētu palielināties par 44%, nevis 10%. A. Kampars uzskata, ka jaunie koeficienti ir veikls triks, kā palielināt algu, aizmālējot acis sabiedrībai. "Komisijas deputātiem vajadzēja atklāti pateikt, ka viņi vēlas par 10% straujāku valdības locekļu algu pieaugumu, nevis liekuļot, ka tas būšot niecīgs," teica A. Kampars. Tomēr O. Spurdziņš tam nepiekrīt un uzsvēr, ka turpmāk valsts sektorā algas nepieaugs tik strauji kā līdz šim un Finanšu ministrijas prognoze par sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo algu var mainīties uz zemāku ciparu.
***
Uzziņai
Par Ministru kabineta iekārtas likumprojektu atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gatavojot likumprojektu galīgajam lasījumam, nolēmusi, ka algu aprēķināšanā būtu jāpiemēro šādi koeficienti, kas jāreizina ar valsts sektorā strādājošo vidējo algu:
Ministru prezidentam 2009. gadā – 5,
- 2010. gadā – 6,1,
- 2011. gadā – 7,7,
- 2012. gadā – 8,9 (kā bija plānots sākotnēji no valdības saņemtajā likumprojektā);
ministriem 2009. gadā – 4,8,
- 2010. gadā – 5,8,
- 2011. gadā – 7,1,
- 2012. gadā – 8,5 (kā bija plānots sākotnēji no valdības saņemtajā likumprojektā).