Īrijai radikāli jāsamazina budžeta izdevumi (3)

Īrijas valdība vēlas budžeta deficītu samazināt no 32% šogad līdz mazāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2014.gadam.

Deficīta ievērojamu pieaugumu galvenokārt veicinājuši valdības apjomīgie izdevumi banku sektora, jo sevišķi bankas "Anglo Irish Bank" glābšanai.

Nākammēnes Īrijas finanšu ministrs Braians Lenihans gatavojas prezentēt budžeta deficīta samazināšanas stratēģiju.

"Prezentējot detalizētu četru gadu plānu novembrī, valdība var pārliecināt tirgus, ka Īrija var izglābties no tās problēmām bez ārējas palīdzības," uzver "Goodbody Stockbrokers" ekonomists Dermots O'Līrijs. "Tāpēc šim plānam ir jānosaka noteiktas izmaksu samazināšanas un nodokļu ienākumu palielināšanas sfēras. Īrijas politika no sākuma jau balstīta uz caurskatāmību, un šo politiku ir nepieciešams turpināt, ja valsts vēlas atjaunot tirgu uzticēšanos."

Īrijas Centrālā banka pirmdien paziņoja, ka valstij nepieciešams izdevumus samazināt vairāk par iepriekš plānotajiem trīs miljardiem eiro (2,1 miljardu latu).

Daļa ekonomistu izteikuši spekulācijas, ka valdībai nāksies šo mērķi palielināt līdz vairāk nekā četriem miljardiem eiro (2,8 miljardiem latu).

Taču Īrija ir vairākkārt noraidījusi uzskatus, ka valstij varētu būt nepieciešamība vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kā tas notika Grieķijas gadījumā.

Pagājušajā nedēļā valdība pavēstīja, ka šogad vairs netiks emitētas valsts obligācijas, jo tai finansējums ir pilnībā nodrošināts līdz 2011.gada jūnijam.

"Ir pāragri Īrijai apsvērt vēršanos pēc ārējas palīdzības," uzskata O'Līrijs. "Grieķijas gadījumā maijā bija tūlītēja nepieciešamība atmaksāt parādsaistības. Tā nespēja piekļūt līdzekļiem finanšu tirgos, tāpēc ES un SVF nācās izveidot glābšanas fondu."

Tajā pašā laikā arī Dublinā bāzētais biržas brokeru uzņēmums "Dolmen" ir pārliecināts par Īrijas spēju pārvarēt šo krīzi bez ārējas palīdzības.

"Mēs uzskatām, ka valsts nākamo gadu laikā spēs izķepuroties bez ārējās palīdzības, ja vien tiks samazināti valsts izdevumi, stabilizēsies bezdarbs un ekonomikā sāks plūst aizdevumi, lai atbalstītu uzņēmumus," norāda kompānija.

Savukārt finanšu uzņēmuma "Bloxham" ekonomists Alans Makveids sacīja, ka valstij nepieciešams īstenot smagus budžeta samazināšanas pasākumus, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, taču tai arī nepieciešams apzināties atkārtotas recesijas riskus.

Kā ziņots, Īrijas Centrālā banka pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka izmaksas finanšu grūtības pārdzīvojošās Īrijas bankas "Anglo Irish Bank" glābšanai varētu sasniegt pat 34,3 miljardus eiro (24,1 miljardu latu).

Turklāt banka samazinājusi valsts ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam līdz 0,2%, salīdzinot ar iepriekš lēsto 0,8% izaugsmi.

Savukārt nākamgad valsts IKP pieaugs par 2,4%, nevis 2,8%, kā tika prognozēts iepriekš.

Tajā pašā laikā otrdien starptautiskā reitingu aģentūra "Moody's Investors Service" ("Moody's") brīdināja par iespējamu kredītreitinga samazināšanu Īrijai saistībā ar valsts milzīgajiem izdevumiem banku sektora glābšanā.

"Moody's" norādīja, ka Īrijas "Aa2" kredītreitings varētu tikt samazināts par vienu pakāpi.