Kad līgums par bankas «Citadele» pārdošanu parakstīts un darbu sācis jaunais Ministru kabinets, krietni atklātāks, runājot par darījuma apstākļiem, kļuvis nu jau bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš šodien sarunā ar Latvijas Televīziju atzina – bankas cena varētu kristies pat par vairākiem desmitiem miljonu eiro. Līdz šim publiski minēti 74 miljoni eiro.
Dombrovskis: «Citadeles» cena var kristies par desmitiem miljonu eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ar bankas pārdošanu kļūdaini vilcinājāmies līdz pēdējam mirklim, kad atkāpšanās ceļa vairs nebija un investors varēja mūs iedzīt stūrī ar sev izdevīgākiem līguma nosacījumiem,» tā jau pēc «Citadeles» pārdošanas līguma parakstīšanas atzīst nu jau bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, norādot – ja šobrīd nebūtu noteikta obligāta prasība banku pārdot, pie esošajiem līguma nosacījumiem viņš to nedarītu.
Bankas kredītporfeļa kvalitātes novērtējums šī gada beigās ir faktors, kas izšķirs, cik valsts saņems par «Citadeli». Bijušais ekonomikas ministrs atzīst -
cenas pazemināšanās ir teju neizbēgama.
«Pircējs ar savu auditoru ir pieteicis diezgan būtiskas atšķirības, salīdzinot ar pašas bankas auditora prognozēto pašu kapitālu, nu, varētu būt diezgan būtiski,» atzina Dombrovskis. Jautāts, vai runa ir runa par diviem trīs miljoniem, par desmit miljoniem, par diviem trīs desmitiem miljonu, viņš atzina, ka starpība varētu būt «līdz pat pēdējam nosauktajam ciparam».
Vai nu investors ir apņēmies iegādāties banku ar ievērojamu atlaidi, vai arī ar bankas kredītportfeli tik tiešām kaut kas nav kārtībā – tā investoru raidītos signālus komentē Dombrovskis. Privatizācijas padomes valdes priekšsēdētājs gan vakar, uzreiz pēc pārdošanas līguma parakstīšanas, noliedza, ka investors šajā darījumā varētu ietaupīt.
«Visa korekcija, par ko mēs esam vienojušies, visu summu investors iegulda bankas kapitālā un tā nauda tāpat ir ienākusi Latvijā un tāpat ir izmantota tautsaimniecībā,» saka Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.
Tikmēr finanšu konsultanta «Superia» partneris Mārtiņš Krūtainis norāda: «Vadoties no šādas loģikas mēs varētu pateikt, ka, piemēram, privatizējot vai pārdodot jebkādu valsts aktīvu pietiks vienkārši ar apliecinājumu, ka tā summa vienkārši tiks iztērēta Latvijā un līdz ar to valsts īsti neko var nesaņemt un cena var būt nulle. Skaidrs, ka galu galā tā cena būs zemāka un lai arī tā nauda būs ieguldīta bankā, pēc tam, vai tas notiks pēc diviem, trim, pieciem vai desmit gadiem, kad investors šo bank pārdos, visa tā peļņa būs tikai un vienīgi investoram.»
Finanšu eksperts gan norāda – Loginova minētā investora apņemšanās korekcijas summu ieguldīta bankas kapitālā uzskatāma par pozitīvu aspektu, tajā pat laikā uzsverot – neierobežota cenas pazemināšanas iespēja nav ierasta prakse.
«Parasti tomēr ir kaut kāds diapazons, kurš tiek noteikts un ārpus šī diapazona iestājās šis īpašais noteikums par to, ka pusēm ir tiesības tomēr nenoslēgt darījumu, ja ir būtiskas izmaiņas notikušas,» norāda Krūtainis.
Jāpiebilst, ka jau rīt Latvijā ieradīsies investoruzņēmuma «Ripplewood holdings» vadītājs, lai informētu par saviem tālākajiem nodomiem attiecībā uz «Citadeles» banku.