M.Zanders: Vai Repše ieklausās Kamparā? (49)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šodien valdības dienas kārtībā bija Ekonomikas ministrijas „Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā”. Priekšlikumi dažu stundu laikā pamanījās izpelnīties kritiskas piezīmes gan no pārtikas ražotāju un tūrisma biznesa asociācijām, gan Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras – esot pārāk nekonkrēti.

Par nekonkrētību mazliet vēlāk, tomēr liekas, ka dažādu nevalstisko organizāciju funkcionāri, kuri it kā pārstāv uzņēmējus, kritizēšanā kritizēšanas vārdā sāk „pārspļaut” žurnālistus. Kritizēt politiķus jau nav grūti, bet būtu interesanti uzzināt, vai šie t.s. uzņēmēju interešu paudēji ir tikuši līdz ziņojuma 37.lappusei. Proti, kopumā Latvija globālās konkurētspējas indeksā ieņem 54. pozīciju starp 134 valstīm. Pozīciju veido dažādi rādītāji, to skaitā, „Uzņēmējdarbības kvalitāte”. Un pēc šā kritērija Latvija ir 83.vietā (Lietuva – 49., Igaunija – 50.). Minētais rādītājs sadalās sīkākos kritērijos, un redzam, ka Latvijas uzņēmēji pamanās ieņemt zemas vietas arī tādos, kuriem ar politiķiem un valsti mazs sakars. Piemēram, „gatavība nodot pilnvaras” – 79.vieta, „mārketinga attīstības līmenis” – 73.vieta, „ražošanas procesa attīstības līmenis” – 65.vieta (Igaunijai – 39.) utt.

Citiem vārdiem sakot, dārgie uzņēmēji, esiet mazliet paškritiskāki.

Tālāk par konkrētības trūkumu.

Pats esmu jau kritizējis ministrijas ideju noteikt īpaši atbalstāmās nozares (tvnet.lv, 6.jūlijs – „Kampars padevies sociālisma vilinājumam”) un arī pēc vairāku stundu sarunas ar ministru joprojām neesmu savu nostāju mainījis. Tomēr nevar noliegt, ka Ziņojumā iekļautie priekšlikumi mikrouzņēmumu veicināšanai ir pietiekami konkrēti. Proti, tiek rosināts šādiem mazajiem uzņēmumiem, SIA, samazināt vai vispār atteikties no pamatkapitāla prasības, uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmi aizstāt ar vienreizēju maksājumu atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma, ir vēl citi priekšlikumi, kā vienkāršot grāmatvedības prasības (18.lpp.). Līdz ar to galvenās rūpes ir, lai šie priekšlikumi, varbūt papildināti, reāli tiktu ieviesti dzīvē.

Protams, loģisks ir jautājums, ko valsts var piedāvāt arī vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Un te konkrētības patiešām pietrūkst.

Cik saprotams, nodokļu pazemināšanas vai atvieglojumu virzienā valdība neko piedāvāt uzņēmējiem nevar, tomēr varbūt ministri var pāršķirstīt Ārvalstu investoru padomes regulāri gatavotos pārskatus par dažādiem administratīviem šķēršļiem (bezjēdzīgas prasības, izziņas utt.) un tos radikāli samazināt. Tas taču papildu izdevumus nerada.

Papildu jautājums ir saistīts ar Ziņojuma nosaukumā iekļauto jēdzienu „vidēja termiņa periodā”. Citiem vārdiem sakot, neatbildēts paliek jautājums, vai valsts var kaut kā palīdzēt uzņēmējiem īstermiņā, vai, tēlaini izsakoties, pārziemot. Respektīvi, jebkuri, pat sakarīgi ierosinājumi, kādi dzirdēti līdz šim, reālu ietekmi uz ekonomiku sāks dot ne ātrāk kā pēc gada, kad tas virknei uzņēmumu var būt par vēlu.

Vai te var ko līdzēt? Pirktspēja tuvākā gada laikā diez vai uzlabosies (pati ministrija savā ziņojumā atzīst, ka darba tirgū atkopšanās gaidāma gadu vēlāk nekā ekonomikas izaugsmē, kas, rēķini kā gribi, nozīmē ātrākais 2011.gadu). Atliek divi ceļi, kuros meklēt.

Pirmais, pārfrāzējot krievu teicienu, ir: ja nevari palīdzēt, vismaz nekaitē. Citiem vārdiem sakot, valdība publiski ir jāpaziņo, ka uzsvars, piemēram, nodokļu iekasēšanā, tiek likts uz brīdinājumiem, bet ne sodiem. Te gribētu citēt ministra Kampara teikto jūsu padevīgajam kalpam pirms neilga laika: „Ir arī tāda cilvēku grupa, kura saka, ka mums tagad vajag aktivizēt VID un sūtīt pie katra! Es uzskatu, ka šis ir tas brīdis, kad mums nevajag nevienu sūtīt ne pie viena. Tie, kuri mēģina optimizēt nodokļus, nedara to tāpēc, ka negrib maksāt. Viņi to dara tādēļ, ka grib izdzīvot.” (“Kapitāls”, 08.2009.). Respektīvi, man ir sajūta, ka Kampars instinktīvi saprot biznesu, tikai jautājums, vai viņš spēj pārliecināt savu partijas biedru Repši.

Otrais ceļš ir turpināt pārcelt naudas resursus no valsts pārvaldes ekonomikas sildīšanā. Te var iebilst, ka tik strauji un tik ievērojamas summas ir grūti atrast. Atvainojiet, nepiekrītu. Paskatāmies uz valsts pārvaldi (runa te nav par izglītību vai veselības aizsardzību) miljonos latu. 2006.gads – 718,7 miljoni latu, 2007.gads – 983,1 miljons latu, 2008.gads – 1 miljards 128 miljoni latu. Kungi, ja jūs VIENA gada laikā spējat “uzaudzēt” valsts pārvaldi par attiecīgi 265 un 145 miljoniem latu, tad ir jāspēj arī tikpat naski šos (vismaz) simts miljonus samazināt un novirzīt ekonomikas stimulēšanai.

Vairāk ŠEIT

Komentāri (49)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu