Nav nekādu citplanētiešu! (82)

Lielbritānijas aizsardzības ministrija ir devusi briesmīgu triecienu visiem ufoloģijas, citplanētiešu un x failu cienītājiem, publiskojot kāda sava pētījuma rezultātus. Izpētot faktus, kas tiek uzskatīti par "lidojošo šķīvīšu" izpausmēm, britu Aizsardzības ministrijas pētnieks nonācis pie secinājuma, ka nekādu NLO un citplanētiešu vispār nav un visas noslēpumainās parādības, ko tiem parasti piedēvē, ir izskaidrojamas ar dabas spēkiem.

Ir tikai dabas spēki

Pētījums nepavisam nav svaigs — tas ticis pabeigts jau 2000. gadā. Tā vāku rotā zīmogs Slepeni: tikai Apvienotās Karalistes amatpersonu acīm. Pēc pētījuma pabeigšanas tika izgatavotas tikai dažas tā kopijas, arī autora vārds tiek turēts noslēpumā. Pētījums kļuvis publisks, pateicoties Šefīldas Halama universitātes pasniedzējam Deividam Klārkam, kas, atsaucoties uz Informācijas brīvības aktu, panācis no Aizsardzības ministrijas šā dokumenta publiskošanu.

Četrus gadus ilgais pētījums, kurš apsekoja "lidojošo šķīvīšu" izpausmes Lielbritānijā, mēģina rast atbildi uz jautājumu: "Vai tur ārā kāds ir?" Atbilde ir — nē. Pētījumā tas formulēts šādi: "Nav nekādu pierādījumu tam, ka novērotie fenomeni (noslēpumainu parādību eksistence pētījumā netiek noliegta — aut. piez.) būtu naidīgi vai arī tos kāds kontrolētu, izņemot dabas spēkus." Un piebilsts: "Nav arī pierādījumu tam, ka šīs parādības izraisītu cieti lidojoši objekti, kas varētu radīt sadursmes briesmas."

Ja reiz nav nekādu zaļo cilvēciņu lidojošajos šķīvīšos, tad kādēļ ir tik daudz ziņojumu par cilvēkiem, kas tos redzējuši? Atbilde ir šāda: "Pierādījumi liecina, ka par vairumu NLO ir atbildīgi meteorīti un labi izpētītie fiziskie efekti, ko tie rada, kā arī daži mazāk zināmi meteorītu efekti. Pastāv nozīmīgi pierādījumi tam, ka šīs parādības ir gandrīz noteikti saistītas ar fiziskām, elektriskām un magnētiskām parādībām atmosfērā, mezosfērā un jonosfērā. "Šādas parādības tiek novērotas tik reti, ka vairākumam novērotāju to radītie efekti šķiet unikāli." Savukārt situācijām, kurās cilvēki apgalvo, ka redzējuši zaļos cilvēciņus, un neatkāpjas no saviem vārdiem, pētījumā piedāvāts iespējamais medicīniskais izskaidrojums: "Saskarsme ar plazmai radnieciskiem laukiem nelabvēlīgi ietekmē automašīnas un cilvēkus, tie var radīt ādas apdegumus. Ir medicīniski pierādīts, ka šādi lauki izraisa atbildes reakciju cilvēka smadzeņu deniņu daivās. Šīs reakcijas rezultāts ir tāds, ka to pārcietušais novērotājs atceras un spēj detalizēti aprakstīt dažādas spilgtas parādības, kas notikušas ar viņu šīs saskarsmes laikā, taču pārsvarā šie apraksti neatbilst patiesībai." Visbeidzot virkni lidojošo šķīvīšu parādību izraisa pavisam ikdienišķas lietas — lidmašīnas ar ļoti spilgtām gaismām, dīvainas formas lidojošie baloni un dīvainas formas putnu bari.

Ne bez politikas…

Neņemot vērā pētījumu, ir skaidrs, ka būs grūti pārliecināt visus ufoloģijas un citplanētiešu fanus par to, ka noslēpumainajām parādībām debesīs ir pilnīgi racionāls izskaidrojums. Vismaz daļa no tiem, kas novērojuši NLO, ir pilnīgi pārliecināti, ka valdības slēpj patiesību par lidojošajiem šķīvīšiem, jo baidās atzīt, ka pastāv lietas, ko tās nespēj kontrolēt. Taču arī tiem, kas tic sazvērestības teorijai, ir dots trieciens — britu aizsardzības ministrijas pētījums atklāj, ka nav pastāvējusi nekāda sadarbība starp Lielbritāniju un citām valstīm NLO pētījumu jomā. Ja ņem vērā, ka ziņojums nebija paredzēts publiskošanai (laikā starp 2000. un 2006. gadu ministrija vispār noliedza tā eksistenci) un bija izgatavotas tikai trīs šā materiāla kopijas, ar kurām, starp citu, netika iepazīstināts pat ministrs, tad tas, ka ziņojums noliedz jebkādu starptautisko valdību sadarbību NLO slēpšanā, dod spēcīgu triecienu sazvērestības teorijai.

Visbeidzot jāpiebilst, ka šis nav vienīgais pētījums, kurš noliedz citplanētiešu u. tml. parādību esamību. 50. gadu sākumā pēc Vinstona Čērčila pieprasījuma Lielbritānijā darbojās Lidojošo šķīvīšu darba grupa, kas pētīja vairākus NLO parādīšanās gadījumus, cits pētījums tika slepenībā veikts 70. gados. Arī ASV tika veikti vairāki pētījumi, pazīstamākais no tiem ir projekts Blue Book, kas pētīja 12 618 ziņojumus par NLO ASV teritorijā starp 1947. un 1969. gadu. Visi pētījumi nonāca pie vienādiem secinājumiem, ko īsumā varētu formulēt tā — optiskas ilūzijas vai māņi. "Apmēram 90% ziņojumu par lidojošajiem šķīvīšiem ir izrādījušies saistīti ar meteorītiem, baloniem, gaisa mērķiem, kas izmesti no lidmašīnām, u. c. priekšmetiem. Tie 10%, kas palikuši neizskaidroti, saistīti tikai un vienīgi ar ticamu datu trūkumu par notikumu," tā 1955. gadā parlamentārās izmeklēšanas komisijai paziņoja britu valsts gaisa sekretāra palīgs Džordžs Vords. Jā, starp citu, visi pētījumi bija pilnīgi slepeni, jo, pirmkārt, bija aukstais karš un pastāvēja risks, ka NLO ir padomju izgudrots ideoloģiskais ierocis, bet, otrkārt, valdības cerēja, ka agri vai vēlu šo pētījumu rezultātā tiks saņemti padomju vai citplanētiešu gaisa kuģu paraugi, kuriem varētu būt zinātniska vai militāra vērtība.

Nekādu reālu pierādījumu

Cilvēce ziņo par NLO un pēta tos jau 50 gadus. Kādu informāciju šajā laikā ir izdevies apkopot? Godīgi sakot, neko daudz — parastais stāsts par lidojošo šķīvīti sākas ar aculiecinieku vai nolaupīšanas upuru pārsteidzošo atmiņu vēstījumu, labākajā gadījumā tiek demonstrētas miglainas fotogrāfijas vai videoieraksti. Būtu taču tikai loģiski domāt, ka 50 gadu laikā, situācijā, kad ziņojumu skaits par NLO mērāms desmitos tūkstošos visā pasaulē, vismaz kādam pusgadsimta laikā būtu izdevies uzņemt asu šā objekta fotoattēlu vai videoierakstu. Bet nekā. Pašreizējā situācija ir tāda, ka, par spīti 50 gadus ilgajām runām par to, ka noslēpumainie lidaparāti varētu izskatīties pēc šķīvīšiem, cigāriem vai būt trijstūra formā, bet citplanētieši — gari vai īsi, zaļi vai cilvēkiem līdzīgi, visus šos gadījumus apvieno kāda īpašība, proti, nevienam nav pierādījumu, kurus būtu vērts nopietni apskatīt.

Otrs ufoloģijas lāsts ir viltojumi — daudzu slavenāko foto un videopierādījumu reputāciju iznīcinājis tā autora stāsts, kā šie pierādījumi iegūti. Savukārt visos tajos gadījumos, kad runa nav par pierādītiem viltojumiem, pietiek tikai pamēģināt tos atrast vai apskatīt, lai pierādījumi pazustu vai arī tos nolaupītu. Visai bieži šajā procesā ir iesaistīti "vīri melnā". Šajā situācijā citplanētiešu atnākšanas entuziasti ķeras pie pēdējā salmiņa — vispasaules valdību sazvērestības citplanētiešu apmeklējumu faktu slēpšanā. Šī teorija ir viens no ufoloģijas stūrakmeņiem. Tiesa gan, stūrakmenim ir vājā vieta — tas, ka valdības kaut kur iesaistās, nepavisam nepierāda, ka tam ir kāda saistība ar NLO fenomenu.

Slavenākie NLO stāsti

Droši vien visslavenākais ir stāsts par to, ka 1947. gadā Ņūmeksikas tuksnesī netālu no Rozvelas pilsētiņas kāds no lidojošajiem šķīvīšiem cietis avārijā, un civiliedzīvotāji, kas ieradās avārijas vietā, redzēja mirušus un ievainotus citplanētiešus. Pēc armijas ierašanās tika savāktas lidaparāta paliekas un ķermeņi, kā arī likvidēti vai konfiscēti jebkādi vizuālie pierādījumi par notikumu. Pierādījumu trūkuma apstākļos par Rozvelu radušies visdažādākie mīti. Būtiska pavirzīšanās uz priekšu notikusi tikai pēdējās desmitgadēs, kad, pirmkārt, ar ASV kongresmeņa Stīva Šifa pūliņiem tika iegūta un publiskota daļa no oficiālajiem dokumentiem, kas saistīta ar šo notikumu, bet, otrkārt, atklātībā parādījās miglaina filma, kas rāda divu citplanētiešu līķu sekciju.

Ko izdevās uzzināt? Dokumenti, kā arī vēlākie ufoloģijas entuziastu pētījumi liecina, ka 1947. gadā avarējušais objekts ir bijis daļa no ārkārtīgi slepenā projekta Moguls, kura mērķis bija izmantot gaisa balonos uzstādītus radara signālu atstarotājus, lai uztvertu informāciju par kodolbumbu sprādzieniem PSRS teritorijā.

Savukārt filma izraisījusi asus strīdus, kas nav norimuši joprojām. Skeptiķi apgalvo, ka filmā redzamie ķermeņi izskatās pārāk cilvēcīgi, lai būtu citplanētieši. Piemēram, 98,4% cilvēka un orangutana gēnu ir pilnīgi vienādi, tomēr cilvēks un orangutans uzbūves un izskata ziņā pietiekami krasi atšķiras, lai tos nevarētu sajaukt. Filmā redzamie ķermeņi ir daudz līdzīgāki cilvēkiem nekā orangutani, tātad būtu jādomā, ka uz citas planētas un citos apstākļos attīstījušies humanoīdi (nevis kāda cita suga), kas vairāk nekā par 99% ģenētiski līdzinās cilvēkiem? Tad jau ticamāka šķiet teorija, ka tie tomēr ir cilvēki, kurus sakropļojusi kāda slimība vai fiziskā iedarbība. Vai arī — ka filmā redzamais ir veikls kinotriks un pati filma — kārtējais ar ufoloģiju saistītais viltojums.

Par otru nozīmīgāko NLO gadījumu pēdējo 50 gadu laikā uzskata notikumus Rendlešemas mežā, Lielbritānijā, 1981. gada janvārī, kad gaisa spēku pulkvedis Holts un viņa karavīru grupa ziņoja par gaismām un NLO piezemēšanos mežā. Atšķirībā no Rozvelas incidenta, kur galvenie liecinieki jau miruši, Rendlešemas meža notikumu liecinieki ir dzīvi un aktīvi aizstāv viedokli, ka redzējuši citplanētiešus. Šis notikums guvis plašu publicitāti, taču šoreiz problēma ir ar pierādījumiem.

Lieta tāda, ka rūpīga pierādījumu izpēte apgāž Holta teikto. Sākotnēji tika apgalvots, ka vismaz viens no Austrumanglijā izvietotajiem radariem fiksējis noslēpumainu gaisa kuģu pārvietošanos, taču rūpīga ierakstu pārbaude neko neatklāja, paziņojot, ka daļa ierakstu bijusi "bojāta". Otrkārt, dīvainās atzīmes uz kokiem, par kurām ziņoja Holta grupa, kā izrādījās, bija atstājis mežziņa cirvis, iezīmējot ciršanai paredzētos kokus. Tiesa, trīs mēnešus pēc notikumiem priedes, par kurām ziņoja Holts, tika nocirstas, taču līdzīgas atzīmes uz kokiem tika nofotografētas arī 1983. gadā. Treškārt, Holts ziņoja par trijiem trijstūra formas iespiedumiem zemē, ko acīmredzot atstājušas lidaparāta kājas. Tomēr britu policija, kas ieradās notikuma vietā dažas stundas vēlāk, ziņoja, ka "iespiedumi zemē bijuši sekli un tos varēja atstāt arī dzīvnieks". Visbeidzot tika ziņots par radiāciju, par kuru tika apgalvots, ka tā notikuma vietā esot desmit reizes lielāka par normālo. Tomēr trīs neatkarīgi zinātniskie eksperti un arī radiācijas mērījumu aparatūras ražotāji paziņoja, ka Holta fiksētie radiācijas līmeņi ir tikai priežu mežiem raksturīgie radiācijas foni, kas neesot nekas neparasts. Visbeidzot — gaismas debesīs tika sasaistītas ar vairāku padomju satelītu palaišanu 1981. gada sākumā un nesējraķešu atlieku krišanu pāri Lielbritānijai, šo procesu novērojuši arī astronomi. Pēc visiem šiem atklājumiem Rendlešemas meža incidents no NLO pierādījumu "mapītes" pārvietojies redzes māņu un ilūziju "mapītē".

Es veidoju apļus laukos

Cits fenomens, kuru saista ar NLO, ir noslēpumaino apļu un citu figūru parādīšanās Dienvidanglijā, kur varējuši redzēt 90% šo figūru. To ir mēģināts skaidrot gan ar citplanētiešu noslēpumiem, gan arī dažādu jokdaru izdarībām. Pēdējos gados arvien spēcīgāka kļūst otra teorija. Vispirms 1991. gadā Dāgs Bovers un Čaks Čorlijs atzina, ka pēdējos 13 gados izveidojuši simtiem figūru labības laukos. Pirms dažiem gadiem viņiem pievienojās mākslinieku grupa Circlemakers (apļu taisītāji), kas paziņoja, ka veidojuši simtiem figūru labības laukos ar visvienkāršākās mērlentes un dēļa palīdzību, taču to plānošanā gan izmanto datorus. Viņi paziņoja, ka viens no viņu darbības principiem ir veidot tik sarežģītas figūras, lai cilvēki būtu spiesti uzdot jautājumu — vai tiešām iespējams, ka šādas figūras veido cilvēki. Tāpat Circlemakers atzina, ka galvenais apļu veidošanas iemesls ir vietējo fermeru pasūtījums. "1996. gadā, pateicoties mūsu veidotajiem apļiem, kāda fermera laukus apmeklēja vairāk tūristu nekā Stounhendžu. Togad viņam izdevās nopelnīt 30 000 mārciņu, iekasējot pa mārciņai no katra apmeklētāja. Turklāt rudenī viņš vienkārši nolaida zemāk labības kombaina asmeņus un lauku mierīgi nopļāva, jo mēs jau nelaužam labības stiebrus, mēs tos tikai pieliecam. Kopš tā brīža pasūtījumu mums netrūkst," stāsta grupas Circlemakers locekļi Rods Dikinsons un Vils Rasels.

Veiklie viltojumi

Visbeidzot jāteic, ka vairākas no visslavenākajām lidojošo šķīvīšu fotogrāfijām, kas tiek izmantotas jebkurā ufoloģijas grāmatā, tiek uzskatītas par viltojumiem. Runa ir pirmkārt par 13 gadus vecā puikas Stīvena Darbišīra 1954. gada 15. februārī nofotografēto miglaino NLO attēlu, kas tika izreklamēts ar britu dzeltenās preses palīdzību līdz tādai pakāpei, ka puiku kopā ar viņa tēvu uzaicināja sniegt liecību britu parlamentā un apmeklēt karalienes rezidenci — Bekingemas pili. Tiesa gan, dažus mēnešus vēlāk pusaudzis atzina, ka attēls tomēr ir viltojums, savukārt 1986. gadā viņš paziņoja, ka tā teicis tāpēc, lai viņam liktu mieru un viņš varētu atgriezties pie normālas dzīves. Par spīti pretrunīgajiem apgalvojumiem, šī fotogrāfija ir sakompromitēta.

Vienkāršāk ir ar Aleksa Bērča (Birch) uzņemto fotogrāfiju, kas tiek uzskatīta par spožāko NLO fotogrāfijas viltojumu visā ufoloģijas vēsturē. 1962. gada martā 14 gadus vecais puika, izmēģinot jauno fotoaparātu, nofotografēja veselus piecus lidojošos šķīvīšus, kas lidoja virknē cits aiz cita. Tie esot bijuši vērojami tikai dažas sekundes. Tieši tāpat kā S. Darbišīrs, A. Bērčs acumirklī kļuva par laikrakstu zvaigzni, tikās ar Britu NLO pētījumu biedrības vadību un apmeklēja britu parlamentu un Aizsardzības ministriju, kur tika rūpīgi iztaujāts. Tomēr 1972. gadā, pēc sava pirmā bērna piedzimšanas, Bērčs atzina laikrakstam Daily Express, ka vienkārši izgriezis lidojošo šķīvīšu figūras, piestiprinājis tās pie stikla loksnes un nofotografējis. Savukārt pēc tam, kad joks pārvērties par milzīgo sabiedrības uzmanību, kas viņam tikusi pievērsta, baidījies atzīties.

Par viltojumu tika atzīts arī cits slavens gadījums — 1965. gadā Varminsterā nofotografētais NLO — taču ufoloģijas entuziasti bieži vien apgalvo, ka visas šīs atzīšanās fotogrāfi izdarījuši pēc milzīga spiediena, un joprojām uzskata, ka Darbišīram un Bērčam izdevies nofotografēt "nezināmas izcelsmes cietus lidojošus objektus".