Kučinskis sola atrisināt ilgi vilcināto jautājumu par LMT un «Lattelecom» nākotni

«Nolikt šo jautājumu atkal nost - es galīgi neesmu ieinteresēts. Mums ir jātiek skaidrībā par to nākotni,» ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» teica Kučinskis.

Viņš uzsvēra, ka valsts nav gatava pārdod sev piederošās daļas abos uzņēmumos, jo neviena «prātīga valsts» neatteiksies no šādu uzņēmumu piederošās infrastruktūras. «Ir jau bijis signāls [Skandināvijas koncernam «TeliaSonera«], ka mēs netaisāmies pilnībā atteikties no šiem uzņēmumiem. Tie pārvalda ļoti svarīgu drošības infrastruktūru Latvijā,» teica Kučinskis.

Premjers atzīmēja, ka par konkrētiem risinājumiem ir vēl pāragri runāt, tostarp ir jāvērtē abu uzņēmumu apvienošanas ieguvumi. «Ir jātiek skaidrībā par mītu, vai apvienojot abus uzņēmumus mēs kaut ko iegūstam. Es saprotu, ja mēs tāda veidā iekarojam Eiropas tirgu, taču mēs tagad runājam tikai par Latvijas tirgu,» teica premjers.

Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien tiksies ar «TeliaSonera» pārstāvjiem, lai apspriestu «Lattelecom» un LMT nākotni.

Marta sākumā Ašeradens pēc pirmās darbas grupas, kas spriež par LMT un «Lattelecom» kapitāldaļu pārvaldību, tikšanās atjaunotajā sastāvā norādīja, ka ar LMT un «Lattelecom» līdzīpašnieku jāpārrunā neskaidrie jautājumi.

Ministrs uzsvēra, ka uzņēmumu kapitāldaļu pārdošana «TeliaSonera» patlaban netiek apsvērta, jo valsts vēlas saglabāt kontroli pār LMT un «Lattelecom». Darba grupā spriests par iespējamu kompāniju apvienošanu vai esošās situācijas saglabāšanu. Ministriem, kas strādā darba grupā, par to bijuši atšķirīgi viedokļi.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas valdībai atbilde «TeliaSonera» jautājumā par «Lattelecom» un LMT tālākajiem attīstības scenārijiem jāsniedz līdz 31.martam. Sākotnēji Latvijas pusei atbilde par «TeliaSonera» iesniegtajiem scenārijiem tālākai rīcībai ar «Lattelecom» un LMT bija jāsniedz līdz februārim, bet līdz ar valdības nomaiņu šo termiņu tika lūgts pagarināt.

«TeliaSonera» piedāvā trīs variantus - iegādāties visas kapitāldaļas, kabeļu kanalizāciju atdodot vai pārdodot Latvijas valstij; variantu, ka Latvijas valsts nopērk visas «TeliaSonera» piederošās «Lattelecom» un LMT daļas, kā arī variantu, ka uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti «TeliaSonera» grupā.

Tāpat vēstīts, ka par «Lattelecom» un LMT valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un «Lattelecom» kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.

LMT un «Lattelecom» iespējama apvienošana vērtēta kā viena no iespējām, tāpat diskutēts arī par iespēju atdalīt uzņēmumu īpašumā esošo infrastruktūru no biznesa un klientiem. Vienlaikus Konkurences padome paudusi bažas, ka uzņēmumu apvienošana varētu radīt riskus konkurencei tirgū.

«Lattelecom» piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. «TeliaSonera» koncernam patlaban pastarpināti pieder 49% «Lattelecom» daļu, bet Latvijas valstij - 51%.

Savukārt LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%), «Lattelecom» (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu «TeliaSonera» (49%).