«Swedbank» apsver starptautisko tiesu pret ļaunprātīgām maksātnespējām

Viņš atgādināja par pēdējā laikā atklātībā nākušajiem ļaunprātīgiem maksātnespējas gadījumiem un shēmām, kad fiktīvie kreditori nozog naudu citiem reāliem kreditoriem maksātnespējas procesa laikā. «Tie ir diezgan daudz gadījumu visās bankās. Nevar teikt, ka tie ir visi gadījumi. Lielākā daļa maksātnespējas gadījumu notiek tā, kā likumā tam vajadzētu būt, bet tie ir desmitiem gadījumu - pietiekami lieli un skaļi - kuros šīs shēmas tiek pielietotas,» teica Mančinskis.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš raidījumā «Rīta Panorāma» gan uzsvēra, ka šādu gadījumi ir mazāk nekā desmit. «Arī Tieslietu ministrija to ir konstatējusi un mēs strādājam vairākos virzienos, lai šīs problēmas risinātu. Pirmais virziens, ir likumdošanas virziens un jautājums par fiktīvajiem kreditoriem. Likumā līdz šim nepastāvēja regulējums attiecībā uz šādām situācijām, taču tagad Maksātnespējas likumā ir pieņemti grozījumi, kas stāsies spēkā 1.janvārī un šī problēma tiks risināta,» solīja Bērziņš. Tāpat ministrijai ir informācija par konkrētiem gadījumiem - par iespējamiem likumpārkāpumiem no tiesnešu un administratoru puses rosinātas vairākas disciplinārlietas, kā arī informācija nosūtīta Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai.

«Mēs šeit nerunājam par sistēmu, manā izpratnē, bet par atsevišķiem gadījumiem. Esmu lūdzis Tieslietu ministrijas amatpersonas šos pēdējo gadu gadījumus apkopot. Tiem man stāv uz galda un tie ir mazāk nekā desmit. Protams, arī tā ir problēma. (..) Tieslietu ministrija savas kompetences ietvaros rīkojas, lai novērstu šādus gadījumus,» teica Bērziņš.

Mančinskis savukārt norādīja, ka «protams, desmit gadījumu uz kopējā tūkstošu fona nav sistēma, bet sistēmiska problēma ir tas, ka visi šie gadījumi visās tiesu instancēs tiek akceptēti zemākā līmeņa lēmumi un nav iespēja bijusi pārsūdzēt un mainīt šos lēmumus». «Tā, manuprāt, ir sistēmiska problēma,» teica «Swedbank» vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka jaunās valdības veidošana ir labs laiks, lai sistēmu sakārtotu. Banku pārstāvji gaida, ka šis jautājums parādīsies valdības darbakārtībā. «Mēs esam bizness un mēs spēlējam pēc tiem noteikumiem, kas ir. Ja redzam, ka tas mainās uz labo pusi, tad, varam aktīvāk darboties ekonomikā. Ja redzam, ka nekas nenotiek, bet tiek tikai runāts, tad mums ir jāizdara savi secinājumi un jāsamazina darbības apjomi,» teica Mančinskis, norādot, ka bankas nespēs būs aktīvākas kreditēšanā, ja netiks šī joma sakārtota.

Viņš atzīmēja, ka tiek izskatītas arī starptautiskās tiesu sistēmas iespējas, lai atrisinātu šos jautājumus.

Jau vēstīts, ka vairākas bankas, tostarp «Swedbank», «Norvik Banka», «SEB banka» un «Reverta» vērsušās pie jaunās koalīcijas, norādot uz nepieņemamiem apstākļiem, kas liecina par iespējamu korupcijas pastāvēšanu gan maksātnespējas administratoru vidū, gan tiesu sistēmā, gan valsts pārvaldē. Pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā ir izskanējuši vairāki līdzīgi gadījumi, kas liecina par Latvijas iedzīvotāju un komersantu, kā arī ārvalstu investoru ierobežotajām iespējām efektīvi aizsargāt savas tiesības un intereses. Bankas norāda, ka ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumi jau sasnieguši tādu mērogu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu.

«Swedbank» iepriekš publiskoja kompānijas «Tērbatas biznesa centrs» shēmu ar kuras palīdzību, pēc bankas paustā, uzņēmums grib izvairīties no 7,7 miljonus eiro kredīta. Savukārt «Norvik banka» iepriekš vērsās Tieslietu ministrijā, prasot izvērtēt tiesnešu rīcību uzņēmuma «Winergy» maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas izskatīšanā. «Norvik banka» pārmeta «Winergy» izvairīšanos no vairāk nekā 18 miljonu eiro parāda atmaksas.