Potenciālajiem jaunajiem tirgotājiem atvērtajā gāzes tirgū Latvijā spēcīgāka interese varētu būt par lielajiem patērētājiem, sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunais padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Irklis: jauniem komersantiem gāzes tirgū interesentāks varētu šķist juridiskais segments
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka ir pamats cerībām par jaunu tirgotāju ienākšanu atvērtajā tirgū. «Ir pamats cerībām, ka būs jauni tirgotāji, līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū. Tas ir atkarīgs no regulējuma, kas tiks izstrādāts. Ja nebūs pārāk lielas barjeras, lieli apgrūtinājumi, tirgotāju interese varētu būt lielāka. Bet, ja parādīsies sarežģījumi saistībā ar piekļuvi lietotājiem, tad situācija varētu būt grūtāka. Iespējams, ka, līdzīgi kā elektroenerģijas tirgus gadījumā, lielāka interese varētu būt par lielajiem dabasgāzes lietotājiem, jo, vienreiz noslēdzot līgumu, ir iespēja pārdot daudz lielāku apjomu un attiecīgi vairāk nopelnīt,» pauda Irklis.
Pēc viņa teiktā, tikmēr mājsaimniecību segments ir salīdzinoši mazāk pievilcīgs - jāiegulda pietiekami lieli līdzekļi, lai nodrošinātu klientu apkalpošanu, jāuztur klientu bāze, bet ieguvums no katra klienta ir salīdzinoši mazāks. «Līdz ar to mājsaimniecību lietotājiem būs iespēja palikt pie universālā pakalpojuma cenas, kura saskaņā ar regulatora metodiku tiks noteikta turpmākajiem dažiem gadiem pēc tirgus atvēršanas,» norādīja SPRK padomes priekšsēdētājs, piebilstot, ka cena, par kādu publiskais tirgotājs varēs tirgot dabasgāzi, visticamāk, tiks noteikta pēc līdzīgiem principiem, kādi ir patlaban. «Latvijas Gāzei» ir piegādes līgums ar «Gazprom» līdz 2030.gadam.
Irkļa ieskatā pēc gāzes tirgus atvēršanas Latvijā varētu ienākt Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi. «Domāju, ka tirgotāji varētu būt arī jauni - tādi kas līdz šim Latvijā nav strādājuši, tostarp Lietuvas uzņēmumi, Igaunijas uzņēmumi, varbūt arī kāds Latvijas uzņēmums. Piemēram, elektroenerģijas tirgus atvēršanas gadījumā uzņēmumi, kas nodarbojas ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, sāka savā paketē piedāvāt arī elektrību. Nekas neliedz viņiem savā paketē piedāvāt arī dabasgāzi. Lietotājs vienā rēķinā varētu norēķināties par virkni pakalpojumiem – elektroniskajiem sakariem, TV, elektroenerģiju, dabasgāzi. Mājsaimniecību segmentā tādiem uzņēmumiem, kuriem jau ir sava klientu datubāze, klientu apkalpošanas sistēmas, ir daudz vieglāk pielikt klāt vēl kādu pakalpojumu,» klāstīja regulatora padomes priekšsēdētājs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka «Latvijas Gāzei» būs jānodrošina pietiekama vizuālās identitātes atšķirība starp tirgotāju un sadales sistēmas operatoru. «Pietiekami reālistisks ir scenārijs, ka «Latvijas Gāze» paliks kā tirgotājs, bet nodalītais sistēmas operators būs ar citu nosaukumu. Tas ir pietiekami būtiski. Ja tirgotājs un operators atrodas vertikāli integrētā koncerna sastāvā, proti, ir vieni un tie paši īpašnieki abiem uzņēmumiem vai arī «Latvijas Gāze» ir sadales sistēmas operatora īpašnieks, tādā gadījumā operatoram un tirgotājam ir jābūt pietiekamai vizuālās identitātes atšķirībai, lai šos uzņēmumus savā starpā nejauktu. Tā ir viena no prasībām. Lietotāji varēs izvēlēties jebkuru tirgotāju, un sadales sistēmas operatoram būs pienākums nodrošināt maiņas procesus,» pauda Irklis.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima 11.februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēšanu Latvijā un «Latvijas Gāzes» sadalīšanu. Likums paredz, ka 2017.gada 3.aprīlī dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem - tas nozīmē, ka dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana. Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017.gada 3.aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par SPRK noteikto tarifu vai par tirgus cenu. Dabasgāzes pārvades un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās regulators
Iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam «Latvijas Gāzei» ir pienākums izveidot divus uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no «Latvijas Gāzes». Tās īpašnieki būs ar «Latvijas Gāzi» vai tās akcionāriem nesaistītas personas.
Tāpat vēstīts, ka Saeima Irkli regulatora padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja 25.februārī. Līdz tam SPRK padomi vadīja Valdis Lokenbahs.
SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu – aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.