Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Labā vēsts par Dienas Biznesa rīkotajā konkursā iegūto godpilno titulu Gazele 2007 Vidzemē Alojā dibinātā uzņēmuma Serviss AT līdzīpašnieku, valdes locekli Māri MOŽVILLO sasniedza Holandē. Turp viņš kārtējo reizi bija devies mācīties, krāt pieredzi un vērojumus, kā holandieši izmanto modernas kartupeļu apstrādes iekārtas.
Pēc pārbraukšanas notikumu, kas iesies uzņēmuma vēsturē kā īpašs panākums, pavadīja daudzi apsveikuma zvani no sadarbības partneriem, klientiem un paziņām. Tagad tos atkal nomaina lietišķās darījumu sarunas. Kopš mūsu iepriekšējās sarunas ar Māri par uzņēmuma pakalpojumiem un attīstību paskrējuši pāris nemierpilnu, izrādās, veiksmes gadu.
Protams, ir patīkami, ka mūs kāds pamanīja. Prieks, ka šajā konkursā no lauksaimnieciskā sektora spējām iespraukties starp naftas produktu un vairumtirgotājiem. Vēl pirms dažiem gadiem varējām kaut no ādas līst laukā, bet bijām tikai mazs provinces uzņēmums.
Straujā attīstība un apgrozījuma kāpums ir darba rezultāts profesionālai komandai, kurā katrs zina savu lietu un patstāvīgi spēj pieņemt atbildīgus lēmumus. Esam auguši, strādājam visā Latvijā. Mums ir filiāles Rāmavā, Viļānos, Smiltenē (Silvā) , kur tuvākajā laikā atvērsim arī savu biroju, ir jauni produkti un jaunas iestrādes. Prieks arī par to, ka kopš 2004. gada esam bijuši liecinieki vairākiem savu klientu veiksmes stāstiem. Ne viens vien saimniekošanu sācis ar sagrabējušu, privatizētu kolhoza traktoru un pārdesmit hektāriem zemes, bet, sadarbojoties ar mums, lietojot jaudīgu, modernu tehniku, apsaimnieko lielas platības, iemācījies iegūt labas ražas un kļuvis par kārtīgu saimnieku.
Lai gan esam deklarējušies un vairāk pazīstami kā tirgotāji, ražojam arī pārvietojamās katlumājas. Montējam iekārtas, liekam tās 20 pēdu konteinerā, izstrādājam apsaiti. Novietojot to pagalmā, pieslēdzot auksto ūdeni un trīs fāžu elektrību, klients iegūst siltumu un karsto ūdeni.
Lauksaimniecības un meža tehnikas dīleru tagad ir gana daudz. Ar ko izceļaties starp konkurentiem?
Svarīgākais, ka nepārdodam tikai tehniku, pārdodam tehnoloģiju. Pārdošanas stratēģijā ir tāda svira, kam daudzi tirgotāji pārlec pāri, uzskatot, ka galvenais ir tikai pārdot preci. Šī svira ir izzināt, ko klientam patiešām vajag. Dažkārt cilvēki brīnās, ka pie mums ar pirmo zvanu nevar uzzināt, cik maksā viens vai otrs traktors. Vispirms noskaidrojam, ko klients domā ar to darīt, kam tas nepieciešams, kā iecerētā tehnika atbilst tam, kas viņa saimniecībā jau ir, un ar ko to var kombinēt. Tas ir izpētes process, lai klients nejūtas iepircies un var pilnvērtīgi strādāt, ieskaitot arī remonta un ekspluatācijas izmaksas. Dažkārt atklājas, ka viņam nemaz nav vajadzīgs tik lielas jaudas traktors, ka vajag citu agregātu, kas pilda traktora funkcijas. No dažādiem pārdevējiem pērkot dažādas lietas, zemniekam jāzina, kā viņš to visu saliks kopā, vai starp jau iegādāto un nodomāto ir loģiskā sasaiste. Var teikt - pārdodam idejas. Un šī daļa mūsu biznesā ir 90%.
Ir gadījies, ka mūsu cena kādam šķitusi par augstu, viņš iegādājies preci citur, tomēr vēlāk nāk konsultēties. Diemžēl daudzi tirgotāji tērē laiku, stāstot pircējam, cik sliktu tehniku pārdod viņa konkurenti, orientējas uz preces iztirgošanu, bet nedod svarīgāko informāciju. Tas saistās gan ar augkopību, gan lopkopību, arī tūrismu. Sapratām, ka tikai tirgošana nav galvenais mērķis, uz ko mums virzīties, tāpēc pie mums iegādātās preces neaiziet darbā bez mūsu speciālistu līdzdalības. Braucam uz saimniecībām, konsultējam, ierādām, kā tehnika jālieto. Gadās kādreiz arī pašiem pieļaut kļūdas, taču savā attīstības stratēģijā to visu turpināsim.
Pamatīgi skolojat savus darbiniekus, jo tirgus taču ir ļoti mainīgs?
Protams! Ne katrs var remontēt traktoru, ne katrs spēj palaist jaunas markas kombainu. Un tam vajadzīgi līdzekļi. Arī resursos - rezerves daļās un tehnikas noliktavās - mums šobrīd ieguldīts aptuveni pusmiljons latu. Tagad esam pārliecinājušies par ko citu - cilvēks nopērk tehnoloģiju, tomēr nemāk to izmantot vai arī neprot to iemācīt citiem. Ir zvanīts no Barkavas, no Latgales, prasīts, lai mācām.
Tātad robi arī arodizglītības sistēmā. Ko darīsiet?
Šonedēļ biju Zemkopības ministrijā. Izrādās, būs pieejama Eiropas programma, kas paredz ļoti lielus līdzekļus profesionālās izglītības mācību bāzes pilnveidošanai. Ja skolas nepieļaus kļūdas, nemeklēs tikai lētos piedāvājumus tehniskās bāzes veidošanai, bet mācīs, kā strādāt ar tehniku, tad rīkosies pareizi. Patlaban kopā ar lauksaimniekiem meklējam risinājumus mācībām tehnikas lietošanai tieši uz lauka. Par to jau esmu ierunājies arī Ozolu arodvidusskolas bijušajiem pedagogiem, taču esmu noslogots, pietrūkst laika pašam visu izskriet un nokārtot. Ja kāds to uzņemtos darīt, mēs dotu gan tehnoloģiju, gan tehniku.
Cilvēki kļūst turīgāki, pērk arvien labāku, dārgāku lauksaimniecības un meža tehniku. Kā ar remontiem?
Beidzot daudzi sapratuši, ka tai vajag pievērst uzmanību ziemā. Mūsu puišiem darba netrūkst, tikai ir tāda dīvaina tendence. Brīdī, kad pērk jaunu kombainu vai traktoru, vadās, piemēram, pēc atlaides, nedomā, kur to remontēs, cik laika tērēs un cik tālu brauks pēc tehniskās palīdzības, ja sezonā gadīsies lūzumi. Jāsaprot, ka, saņemot atlaidi par tehniku, cilvēks iegūst īsa brīža gandarījumu, jo arī atlaides nedrīkst pārprast. Ražotājs visus ar tehnikas pārdošanu un servisu saistītos jautājumus ir uzlicis sadarbības partnerim. Lai nodrošinātu kvalitatīvu darbu, atlaides nevar dot neierobežoti, ļaujot cerēt, ka viss būs augstākajā līmenī. Ārzemēs klienti jūtas laimīgi par 2 - 5% atlaidi un saņem to tikai otrajā vai trešajā darījumā. Pie mums lielveikalu iespaidā atlaides vismaz 15% jau gaida no pirmā darījuma. Savulaik tehnika sagūla ražotāja noliktavās, to varēja nopirkt ar atlikto maksājumu. Patlaban ražotāji nespēj nodrošināt pieprasījumu. Pasūtīto tehniku var saņemt ne ātrāk kā 3 - 8 mēnešu laikā.
Eiropas atbalsts ļāvis attīstīties arī jums?
Es gan atbalstītu šo maksājumu atcelšanu visā Eiropā. Tad Austrumeiropa piespiestu Rietumus bankrotēt, jo mums ir potenciāls un mēs esam gatavi izaicinājumiem. Nupat Holandē pārliecinājos - ja mūsu zemnieks būtu līdzīgā situācijā, saņemtu normālu valsts atbalstu, eksporta subsīdijas, samaksu par apstrādāto zemi un vienādus aizdevumu noteikumus, Eiropā būtu tuksnesis. Diemžēl mums šī sistēma ir vietējo ierēdņu izkropļota. Zemnieks raksta papīrus, veic iepirkuma procedūru, aizelsies steidz visu laikā pagūt, bet 5 (!) mēnešus gaida atbildi. Vai tad zinātnis kā analīze jāveic? Kad projekts apstiprināts, 3 mēnešos tehnikai jābūt iegādā tai. Tas nav iespējams, tāpēc atkal jākavē laiks, jāraksta papīri, jāprasa pagarinājums. Kur loģika? Ierēdņi pusgadu čabina papīrus, lai būtu nodarbināti. Manā skatījumā to visu vajadzētu darīt otrādi - ļaut nopirkt tehniku, uzbūvēt kūti, pēc tam iesniegt projektu un saņemt maksājumu. Man radusies pārliecība, ka Latvija ir tāda mazohistu valsts. Ja Eiropas regula izdota, mēs to vēl pastiprinām, lai tikai varam paši sevi sodīt. Par visu ko. Radām inspekcijas citu citai galā, tā sakot, galvenais kritērijs - pletne. Eiropā par to brīnās un smejas. Tomēr Holandē fermeri pērk zemi par 50 000 EUR/ha. Dzīvo, attīstās un pērk. Tāpēc aplami domāt, ka Latvijā lauksaimniecībai nav nākotnes.
Gribējāt Alojā būvēt savu namu, bet nekas nav dzirdams. Esat pārdomājuši, varbūt virzīsieties uz Rīgas pusi?
Nē, mūsu servisa centrs no Alojas nav novirzījies, Rīgas gaismas mūs nevilina. Būvniecība kavējas papīru dēļ. Tās pašas jau pieminētās ierēdņu armijas dēļ, kam vajadzīgas neskaitāmas atļaujas, saskaņojumi un kas saražojusi nenormālu daudzumu visādu noteikumu, modri stāvot sardzē par katru burtu, gatava aizliegt, bet ne palīdzēt. Daudz skaidrotāju, vēl vairāk aizliedzēju. Tiklīdz sāc kaut ko plānot, rēķinies, ka radīsies neskaitāmi šķēršļi.
Jūs, daži cilvēki, iekustinājāt Alojas novada attīstības fondu. Kā veicas?
Nekas nenotiek pats no sevis, jābūt līdzdalībai, vēlmei, savam ieguldījumam. Nevar būt tā, ka daži cilvēki skries, rakstīs projektus, lai kaut ko izdarītu visiem. Arī citiem jānāk ar savām vajadzībām un interesi, tikai tad tas būs ieguvums. Svētdien būs iedzīvotāju forums, gribu redzēt, kā ies.
Kad vēstījām par Gazeles balvu, jūsu kolēģi Daumants Mētriņš un Kaspars Pavārs sprieda - tāds uzrāviens nevar būt ilgstošs. Konkursam vērtēja 2005 - 2006. gada rezultātus. Kā veicies pērn?
Bilance rāda, ka apgrozījuma līmenis ir kāpis, lai gan grafiski līkne vairs nav tik augsta. Tas ir normāli. Esam nostiprinājuši sadarbību ar 6 ārzemju partneriem, strādājam arī kā apakšuzņēmēji galvenajam partnerim vairākos Latvijas uzņēmumos -SIA Amazone lauksaimniecības tehnikā un SIA Armuss traktoru tehnikā, arī Ergo E.B.F., kas tirgo ļoti labas piekabes lauksaimniekiem. Strādājama simbiozē - viņi sadarbojas ar mums, mēs - ar viņiem.