Kalniņš: Krievijas agresija Ukrainā NATO devusi jaunu elpu

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Krievijas agresija Ukrainā NATO ir devusi jaunu elpu, atjaunojot organizācijas jēgu, otrdien Saeimas ārkārtas sēdē, kurā ārlietu ministrs ziņo par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos, sacīja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

«Ironiski, ka Krievijas agresija Ukrainā iedevusi NATO jaunu elpu, atjaunojusi organizācijas jēgu un, pateicoties Velsas samitam, piešķīrusi NATO jaunu mērķtiecību un muskuļus, it īpaši mūsu reģionā,» pauda Kalniņš.

Reizē viņš norādīja, ka, «kamēr NATO kļūst stiprāka pret ārējiem draudiem, izaicinājumu aizvien ir daudz – Eiropas Savienība sastopas ar iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem».

Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs akcentēja - lai nosargātu Latviju, vienlaikus ir jāsargā starptautiskā vide, kurā atrodamies.

«Proti, lai aizstāvētu mūsu valsti, valodu un kultūru un novērstu ārējos draudus, mums ir jāstrādā ar mūsu sabiedrotajiem, ar kuriem saistīta lielākā daļa Latvijas nacionālo interešu, - Eiropas Savienību un NATO. Tādēļ šogad Latvijas ārpolitikas būtiskākā prioritāte ir aizsargāt un stiprināt šīs divas organizācijas,» viņš teica.

Kalniņš atzīmēja, ka izolācijā Latvija neizdzīvos un valsts pastāvēšana ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja Latvija pratīs sadarboties ar pasaules valstu vairākumu. Pēc politiķa domām, mūsu valstij ir jāpiedalās migrācijas problēmu risināšanā, tomēr tikai ar tādiem risinājumiem, kas neapdraud Latvijas iekšējo mieru, drošību un stabilitāti.

«Tas Eiropas dienvidu valsts premjers, kurš piekrīt nosūtīt kaujas lidmašīnas uz Baltijas reģionu, lai palīdzētu nosargāt mūsu gaisa telpu NATO ietvaros, ir tas pats premjers, kurš mums varētu prasīt atbalstu vienotai Eiropas Savienības stratēģijai, lai atvieglotu bēgļu krīzi viņa reģionā. Vai šis premjers būs gatavs atbalstīt Latviju NATO ietvaros, ja Latvija atteiktos palīdzēt viņam Eiropas Savienības jautājumā? Tīri cilvēciski - es šaubos,» atzina Kalniņš.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka jaunajai valdībai būtu jāpapildina un jāstiprina Latvijas līdzšinējā nostāja kompleksa bēgļu jautājuma risināšanā, tostarp ES ārējo robežu stiprināšanā, efektīva atgriešanas politikā un cīņā ar organizēto noziedzību.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ārlietu ministrs parlamentāriešus otrdien iepazīstina ar paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos. Edgara Rinkēviča («Vienotība») ziņojumā teikts, ka Latvijas ārpolitikas 2016.gada galvenais mērķis būs gādāt par valsts drošību un ekonomiskajām interesēm.

Latvijas ārpolitika 2016.gadā koncentrēsies uz sekojošu uzdevumu īstenošanu - stiprināt ārējo drošību, panākot ilgtermiņa NATO klātbūtni mūsu reģionā, un veicināt ES un NATO efektīvu cīņu pret terorismu; stiprināt ES vienotību un efektivitāti; veicināt stabilitāti ES kaimiņu reģionā; sekmēt ārējās ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšanu; pabeigt iestāšanās procesu OECD.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu