Saeima atbalsta 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu «airBaltic»

«Par» balsoja valdošās koalīcijas deputāti, izņemot bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu (V) un Edvīnu Šnori (VL-TB/LNNK), kuri balsojumā atturējās. Savukārt «pret» balsoja «No sirds Latvijai» un Latvijas Reģionu apvienības deputāti. Vēl 24 deputāti balsojumā nepiedalījās, tostarp «Saskaņas» deputāti, kā arī Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), Rihards Eigims (ZZS).

Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro «airBaltic» pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Darījumam nebūšot negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Vienlaikus Saeimas lēmums paredz noteikumu, ka «airBaltic» un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuras pakļautas Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.

Tātad šis lēmums «skaidri pasaka», ka «airBaltic» nevarēs iegādāties «Sukhoi» lidmašīnas, iepriekš akcentēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurksis (V).

Arī «airBaltic» vadītājs Martins Gauss uzsvēris, ka «airBaltic» ar Krievijā ražotajām lidmašīnām «Sukhoi» nelidos.

Opozīcija lēmumu asi kritizē

Saeimas frakcijas «Saskaņa» deputāts Igors Pimenovs sēdē uzsvēra, ka «airBaltic» ir Baltijas aviācijas nozares flagmanis un ļoti spēcīgs Latvijas zīmols. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien, 2.decembrī, deputāts esot jautājis lidsabiedrības vadītājam par uzņēmuma kredītsaistībām, kurš paudis, ka tādas esot, taču precīzu summu nenosauca.

Pēc Pimenova teiktā, tādējādi rodas bažas, ka valsts ieguldījums aviokompānijā varētu tikt izmantots «finanšu caurumu lāpīšanai», tāpēc «Saskaņa» balsojumā nepiedalīsies.

Savukārt Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības asi kritizēja koalīcijas deputātus par to, ka viņi ir gatavi atbalstīt «airBaltic» aizdevuma no Valsts kases kapitalizāciju, pat neiepazīstoties ar visiem dokumentiem. Tie trešdien budžeta komisijā neesot bijuši pieejami.

«Kolēģi, jūs, šodien balsojot, aizsūtāt 80 miljonus eiro nezināmā virzienā!» uzsvēra Bondars, aicinot pārējos parlamentāriešus balsot pret.

Tikmēr Saeimas frakcijas «Vienotība» deputāts Jānis Upenieks sēdē norādīja, ka «airBaltic» ir ļoti nozīmīgs Baltijas valstu savienojamības nodrošināšanā, turklāt aviokompānija stabili attīstītās, tāpēc nepieciešams nodrošināt tālāku lidsabiedrības attīstību ar investīcijām. Turklāt arī drošības dienesti esot atzinuši «airBaltic» atrasto investoru par drošu.

Deputāts pauda pārliecību, ka valsts ieguldītos līdzekļus tiešā vai netiešā veidā atgūs.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts Kārlis Seržants sēdē uzsvēra, ka vēl pirms salīdzinoši neilga laika ZZS nebija gatava atbalstīt valdības akceptēto investoru un aizdevuma «airBaltic» kapitalizāciju, taču akcionāru līgums esot būtiski uzlabots, turklāt panākta vienošanās, ka netiks iegādātās Krievijā ražotās «Sukhoi Superjet» lidmašīnas.

Vienlaikus gan viņš bija pārliecināts, ka jāizvērtē tā cilvēka vai cilvēku atbildība, kuri sagatavoja sākotnējo akcionāru līguma projektu, kas valstij bija neizdevīgs. Tāpat vajadzētu vismaz daļējā veidā veikt izmaiņas «airBaltic» valdes un padomes sastāvā.

Savukārt ZZS deputāts un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš sēdē pauda, ka centīsies sevis vadītajā komisijā sekot līdzi notikumiem aviokompānijā.

Kā ziņots, valdība iepriekš nolēma atbalstīt «Prudentia» atrasto nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Nākamajā dienā pēc šī lēmuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieprasīja toreizējā satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju. Šī situācija aktualizēja jautājumu par valdības stabilitāti.