Matīss bažījas, vai akcionāru līgums spēs ietekmēt «airBaltic» vadības lēmumus

Viņš ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» atzina, ka aviokompānijai ir nepieciešams papildu finansējums, lai attīstītos un nomainītu floti.

«Cik zinu, šobrīd akcionāru līgumā ir ielikts punkts, kas ierobežo lidmašīnu iegādi, taču, kā arī

premjere atzinusi, tā īsti kompānijas vadības lēmumus ietekmēt nevar.

Tad ir jautājums, vai līgums starp akcionāriem varēs ietekmēt kompānijas vadības lēmumus,» teica Matīss.

Viņša uzsvēra, ka akcionāru līgums ir līgums starp akcionāriem. «Uzņēmuma valde tāpat rīkojas saskaņā ar Komerclikumu, kurā ir rakstīts, ka ir jāstrādā kā gadīgam un rūpīgam saimniekam un,

ja šis piedāvājums [ Krievijas lidmašīnu iegāde], būs izdevīgākais, tad kādas būs sankcijas vadībai - tas nav paredzēts,»

klāstīja bijušais ministrs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka

pašreizējā finanšu investora piesaiste un jaunu saistību uzņemšanās var vēlāk traucēt stratēģiskā investora atrašanu.

Matīss arī neatklāja, vai Saeimā balsos par aizdevumu «airBaltic». «Par to vēl rūpīgi jāpadomā, negribētu atklāt vēl savu viedokli. Viennozīmīgi Saeimā debates būs un ir arī skaidrs, ka finansējums kompānijai ir nepieciešams,» teica Saeimas deputāts.

Jau vēstīts, ka Saeima sēdē ceturtdien lems, vai atļaut Latvijas nacionālajai aviokompānijai «airBaltic» kapitalizēt Valsts kases aizdevumu.

Saeimas lēmumprojekts paģēr atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam par turpmākajām darbībām «airBaltic» attīstības nodrošināšanai palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai līdz 80 miljoniem eiro, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, «airBaltic» pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas, kas nodrošina, ka darījumam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kā arī paredz noteikumu, ka «airBaltic» un tā meitasuzņēmumi nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvijas, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Neņemot vērā to, ka atsevišķi koalīcijas deputāti varētu balsot pret,

visticamāk, Saeimas lēmumam ceturtdien balsu pietiks.

Nacionālās apvienības frakcijas vadītāja vietnieks Gaidis Bērziņš un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļāva, ka atsevišķi šo partiju pārstāvoši deputāti varētu neatbalstīt aizdevumu «airBaltic», tomēr kopumā koalīcijas frakcijas atbalstīs lēmumu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 2.decembrī, nolēma atļaut «airBaltic» kapitalizēt Valsts kases aizdevumu. Gala vārds par to ceturtdien būs jāsaka Saeimai.

Tāpat ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 19.novembrī nolēma pilnvarot Satiksmes ministriju parakstīt akcionāru līgumu ar «airBaltic» atrasto investoru - Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu - pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju.

Vēstīts arī, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3.novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta «Prudentia» atrasto investoru «airBaltic» - Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, «airBaltic» aizņemoties Valsts kasē un pēc tam aizdevumu kapitalizējot. Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% «airBaltic» kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt.

Valdība lēmusi, ka akcepts aizdevumam «airBaltic» jādod arī Saeimai, ko sākotnēji bija plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tiesa gan, pastāv bažas, vai Saeimā ir atbalsts investora piesaistei «airBaltic» un aizdevumam no Valsts kases. Saeimas frakciju pārstāvji norādījuši, ka vēlas iegūt vairāk informācijas par plānoto darījumu.

«airBaltic» nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.