Joprojām asas domstarpības par velkoņu pakalpojumu biznesu Rīgas ostā; gaidīs EK un tiesas lēmumus

VK uzskata, ka no 23 ieteikumiem osta pilnībā ir ieviesusi 17, bet vēl pieci ieteikumi ir gandrīz ieviesti, un līdz 30.septembrim osta informēs par paveikto, savukārt Saeimas komisija lūgs ostas pārvaldi ziņot par šo ieteikumu ieviešanu līdz 10.decembrim.

Jautājumā par velkoņu pakalpojumu sniegšanas kārtības reorganizāciju pārvalde nav spērusi nekādus soļus, jo joprojām uzskata, ka esošā situācija ir optimāla un nekas nav jāmaina. Osta pati iepērk velkoņus un ar meitasuzņēmuma «Rīgas brīvostas flote» starpniecību sniedz pakalpojumus. VK uzskata, ka tādējādi osta izspiež privātos spēlētājus no tirgus. Līdz ar to ostas meitasuzņēmums «Rīgas brīvostas flote» ir jāorganizē.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Valainis norādīja, ka patlaban šajā lietā notiekot tiesvedības procesi, un līdz ar to tiesa lemšot, vai uzņēmums jālikvidē. Ministrijas pārstāve ostas valdē Džineta Innusa savukārt norādīja, ka šajā gadījumā neesot tik vienkārši rast risinājumu un valdē esot diametrāli pretēji viedokļi, kā šo jautājumu risināt. Viņa arī atzina, ka Latvijas lielajās ostās tiek praktizēti trīs atšķirīgi velkoņu pakalpojumu sniegšanas modeļi. Viņa uzskata, ka ar ostas iekšējiem normatīvajiem aktiem šis jautājums nav risināms un esot nepieciešams noteikt regulējumu augstāka līmeņa dokumentos. Vispirms gan esot jāieklausās Eiropas komisijas viedoklī, kuras atzinums pašreizējai situācijai tiekot gaidīts. Valdība Briselei ir nosūtījusi informāciju, ka ostā velkoņu pakalpojumu jomā pārkāpumi pret privāto kompāniju «PKL Flote» ir novērsti. Oponenti gan uzskata, ka tie ir novērsti tikai formāli. Innusa arī skaidroja, ka, lai arī viedokļi ir dažādi, darbs neesot apstājies. Izskatīts tiekot ne tikai variants, kas paredz ostas meitasuzņēmuma likvidēšanu.

Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidroja, ka šī jautājuma risināšanā tiek tērēti resursi, taču nekas nemainās. Tiesā tiekot skatīta jau ceturtā lieta, jo osta joprojām neļauj velkoņu pakalpojumu nišā ienākt konkurentiem.

Brīvostai esot «unikāla fantāzija», lai ierobežotu privāto uzņēmumu darbību ostā.

Argumenti neizturot kritiku, jo, piemēram, Klaipēdā brīvā tirgus apstākļos pieci uzņēmumi sniedzot velkoņu pakalpojumus. KP izpilddirektors Māris Spička uzsvēra, ka trīs lietās tiesa ir atzinusi, ka osta ļaunprātīgi ir izmantojusi dominanti ostā. Viņš arī norādīja, ka tiesa jau nenoteiks tālāko velkoņu pakalpojumu kārtību, jo tiesvedība notiekot par faktu, ka ar privāto kompāniju netiek slēgts līgums. Ostas attīstības programmā esot skaidri norādīts, ka velkoņu pakalpojumu sniedz tikai osta un ostas kapteinim ir tiesības regulēt velkoņu pakalpojumus. Ābrama savukārt norādīja, ka viņa neredz iespēju, ka EK varētu akceptēt pašreizējo situāciju ostā. «Neredzu pamatu, ka EK pateiks - osta ir tik unikāls veidojums un tā vienīgā var dominēt,» uzsvēra KP vadītāja.

VK pārstāvis Aivars Ērglis savukārt norādīja, ka osta kā publiska persona var tikai tad pati sniegt pakalpojumu, ja tirgus nevar to nodrošināt. Likumdevējs esot skaidri noteicis, ka osta nevar nodarboties ar komercdarbību. Turklāt osta nav varējusi sniegt nevienu pierādījumu, ka iepriekš privātais uzņēmums nav izpildījis kapteiņa doto rīkojumu. Līdz ar to nepietiekot ar to, ka tagad formāli situācija ir it kā sakārtota. Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns gan oponēja, norādot, ka ostai kā publiskai personai ir tiesības sniegt pakalpojumus stratēģiskā nozarē, kā to nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums.

Komisijas sēdē arī tika secināts, ka velkoņu un ledlaužu pakalpojumi ir atšķirīgas lietas, un par stratēģisku nozari jāuzskata infrastruktūras nodrošināšana ziemas apstākļos - tātad ledlaužu pakalpojumi. Tieši tāpēc ostas īpašumā esošajiem ledlaužiem bija jāpaliek ostas struktūrā, nevis meitasuzņēmuma pārziņā. Tāpat tika uzsvērts, ka formāli osta tagad ir saslēgusi līgumus ar privātajām kompānijām, bet reāli tiem nav atļaujas ostā sniegt pakalpojumus

Ābrama norādīja, ka velkoņu pakalpojumu jautājuma sakārtošana nav tikai izmaksu jautājums, tas ir arī ostas reputācijas jautājums, tāpat arī esot jāskatās pakalpojuma kvalitāte. Viņa norādīja, ka daudzi vēlētos dzīvot monopola stāvoklī, kā to tagad praktizē osta.

VK esošā informācija liecina, ka velkoņu iegādē osta ir iztērējusi sešus miljonus eiro, tāpat izveidojusi administratīvo aparātu, kam vajadzīgas papildu izmaksas.

Komisijā tika nolemts aicināt Valsts kontroli nākamgad gan veikt pārbaudi, kā tiek realizēti jau ieviestie ieteikumi ostā, gan arī pārbaudīt Rīgas brīvostas flotes darbu.

Kā ziņots, AS «PKL Flote» 2013.gada gada aprīlī vērsās KP, norādot uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Rīgas brīvostas pārvaldes un tai piederošās SIA «Rīgas brīvostas flotes» darbībās, liedzot un kavējot sākt sniegt velkoņu pakalpojumus, ar nepamatotiem ostas kapteiņa rīkojumiem un faktisko rīcību liekot šķēršļus pakalpojumu sniegšanai ostā.

Ņemot vērā iesniegumā norādītos apstākļus, KP maijā ierosināja lietu par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Arī Eiropas Komisija (EK) rosināja pārkāpuma procedūru pret Rīgas ostu saistībā ar tās pieņemtajiem lēmumiem velkoņu pakalpojumu tirgū, tāpēc Ostu padome augustā nolēma izvērtēt iespēju veikt grozījumus normatīvajos aktos situācijas uzlabošanai, kā arī izvērtēt EK argumentus.