LIZDA: Kvalitatīva izglītība nav iespējama bez nodrošinātiem, kvalitatīviem pedagogiem (16)

Stāstot par problēmām izglītības jomā, viņa akcentēja svarīgāko, proti, sociālo dialogu, jo tas nenotiek, lai gan partijas pirms vēlēšanām sola, ka tāds notiks. Viņa norādīja, ka daudzi normatīvie akti tiek pieņemti steigā, nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. Īpaši sāpīga sadarbība esot ar pašvaldībām, uz kuru aicina arī partijas. Kā norādīja Mikiško, ar tām dialoga neesot.

Mikiško norādīja, ka politiskās partijas runā par pelēko nodokļu zonu, kurā varētu iegūt līdzekļus valstij svarīgām jomām, tostarp izglītībai, tomēr faktiski rīcība nenotiek. «Ja Valsts kontrole atklātu nepamatotu līdzekļu izšķērdēšanu, tad šī summa būtu jāieskaita izglītības un zinātnes budžetā,» savu risinājumu piedāvāja LIZDA priekšsēdētāja, tādējādi norādot uz konkrētu priekšlikumu nepieciešamību.

Skolotāji diskusijas laikā uzsvēra, ka skolās ir nepietiekamas slodzes un viena likme tiek dalīta, lai saglabātu skolā strādājošo pedagogu darbu. Diskusijās tika uzsvērta arī jauno pedagogu nepieciešamība, kā arī problēma, ka jaunieši izvēlas pamest Latviju, jo nav motivēti strādāt skolās. Kāda skolotāja no Liepājas uzsvēra, ka uz ārzemēm aizbrauc pat jaunieši, kuri jau gandrīz pabeiguši studijas Latvijā.

Zinātnieki diskusijā bija sašutuši par to, ka viņu intereses tiek atstātas malā. Tika norādīts, ka arī zinātnē ir nepieciešams algu palielinājums, jo daļai zinātnieku netiek nodrošinātas pat minimālās algas. Kāda zinātnē strādājošā norādīja, ka, lai gan pret zinātniekiem ir ļoti augstas prasības, algas netiek garantētas. Zinātnieki, pēc viņas teiktā, vēlētos, lai viņiem nav jāstrādā desmit darbos, jo no tā cieš arī darba kvalitāte.

Ivars Godmanis («Vienoti Latvijai») prezentēja iespēju skolotājiem pārprofilēties, lai iegūtu pilnu darba slodzi. Kā norādīja politiķis, skolotāji ir vajadzīgi pirmsskolas un profesionālajās izglītības iestādēs, tāpēc tiem, kuri vispārējās vidējās izglītības iestādēs nevar iegūt pilnu slodzi, vajadzētu pārprofilēties uz skolām, kur skolotāji ir nepieciešami. Kā alternatīvu izdienas pensijai skolotājiem, kuri ir pirmspensijas vecumā un nevar veikt šo pārprofilēšanos, Godmanis piedāvāja kompensāciju no valsts divu gadu minimālās algas apmērā, kas būtu aptuveni 16 000 eiro.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» plāno naudu skolotāju algām meklēt valsts budžetā, arī mainot nodokļu politiku. Lai iegūtu finansējumu pedagogu algām, ir nepieciešamas celt ienākuma nodokli tiem, kuriem ir augsti ienākumi, norādīja Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK). Viņš paskaidroja, ka cilvēkiem ar ienākumiem 3000 līdz 6000 eiro vajadzētu maksāt 35%, bet virs 6000 eiro - 40% ienākuma nodokli. «Nodokļi ir jāceļ, citādi finansējuma nebūs,» norādīja Jansons.

Jānis Vucāns (ZZS) diskusijā uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu sadarboties ar citām ministrijām, piemēram, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, motivācijas programmas veidošanā jauniešiem, lai tie kļūtu par skolotājiem.

Inga Vanaga (Latvijas Reģionu apvienība) diskusijas laikā norādīja, ka pašlaik valsts nepilda normatīvajos aktos rakstīto par pedagogu samaksu visos izglītības līmeņos. «Tas ir tiesiskais nihilisms, ka valdība vēlas, lai skolotāji rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bet paši tos pārkāpj,» uzsvēra Vanaga. Kā vienu no iespējām piesaistīt papildu finansējumu ne tikai augstskolām, bet arī profesionālajām un vispārējās izglītības iestādēm viņa ierosināja pieaugušo tālākizglītības kursu nodrošināšanu. Pēc viņas teiktā, pašlaik daudzās privātajās institūcijās pieaugušo izglītības kursi ir nekvalitatīvi.

Liene Cakare («Latvijas attīstībai») pastāstīja, ka vēlas sasaistīt profesionālo izglītību ar reālo darba vidi, lai jauniešiem uzreiz būtu pieredze. Partija vēlas arī pārskatīt izglītības kvalitāti, tostarp skolotāju noslodzi un saturu, un izvērtēt arī akreditētās augstskolas, nosakot vājākās programmas.

Par skolotāju atalgojumu partiju pārstāvji bija vienisprātis, ka tam vajadzētu svārstīties no 600 līdz 1000 eiro. «No sirds Latvijai» pārstāvis Andris Priekulis uzsvēra, ka algas pedagogiem ir jāpielīdzina vidējām darba algām ar koeficientu 1,2. Tam piekrita arī partiju «Saskaņa» un ZZS pārstāvji. Pret šo priekšlikumu iebilda Ina Druviete (V), norādot, ka pirms desmit gadiem ir bijusi vienošanās, ka skolotāju algas netiks piesaistītas vidējām darba algām. Viņa paskaidroja, ka «Vienotība» plāno pedagogu algu palielināt par 10% gadā, līdz tā sasniedz 1000 eiro.

Partijas «Saskaņa» pārstāvis Ņikita Ņikiforovs norādīja, ka izglītība būtu viena no partijas prioritātēm. Pēc viņa teiktā, tikai tā izglītībai būtu iespējams atrast finansējumu. Politiķis uzskata, ka nepieciešama jaunu likumu rakstīšana, lai nebūtu jāveic arvien jauni grozījumi likumos.