ATD: Krievijas embargo kravu autopārvadājumus ietekmējis nedaudz

«Sekas šie notikumi uz kravu pārvadājumiem ir atstājuši, bet kritums pārvadājumiem uz Krieviju nav tik liels – vidēji kravas autopārvadājumi uz Krieviju pēdējā gada laikā samazinājušies par 5-7%. Savukārt šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, kritums ir nepilni 4%. Ja runājam par citām valstīm, tad situācija atšķiras. Ir valstis, kur ir vērojams pieprasījuma kritums, valstis, kur ir pieaugums un pārvadājumu atļaujas jau ir beigušās, piemēram, Kazahstāna - izsniegtas visas 700 Kazahstānas uz/no trešo valstu pārvadājumu atļaujas un palikušas pieejamas tikai divpusējiem un tranzīta pārvadājumiem,» klāstīja Godiņš.

Tāpat esot valstis, par kurām ir parādījusies lielāka interese nekā iepriekš, jo pārvadātāji meklē jaunus tirgus. «Mēs te varam runāt pat par tādiem salīdzinoši eksotiskiem tirgiem kā Mongolija, Turkmenistāna, Maroka. Šobrīd norit darbs pie starpvaldību nolīgumu projektu saskaņošanas,» pauda direkcijas vadītājs.

Pēc viņa teiktā, šogad, visticamāk, nebūs citus gadus novērotā problēma, ka beidzās atļaujas pārvadājumiem uz Krieviju. «Mums šogad ir 95 tūkstoši divpusējo tranzīta atļauju pārvadājumiem starp Latviju un Krieviju. Tas ir tāds pats skaits kā pagājušajā gadā, bet pašlaik ir izsniegti 34%. Tādēļ šīs atļaujas visticamāk paliks pāri. Cits stāsts ir par universālajām atļaujām, kuras ir derīgas pārvadājumiem arī uz un no trešajām valstīm. Ar Krieviju bija vienošanās par 2500 šādām atļaujām, un tās ir beigušās. Augustā būs Latvijas–Krievijas starpvalstu sanāksme, kurā tiks vērtēti rezultāti un lemts, vai mēs varam vienoties par papildu universālajām tranzīta atļaujām, kuras dod tiesības pārvadāt preces arī no vai uz trešajām valstīm. Krievijas tirgus ir nozīmīgs daudziem, un to izmanto arī pārvadātāji. Tādēļ šāda veida atļaujas ir ļoti pieprasītas,» norādīja Godiņš.

Savukārt ar pārvadājumiem uz un no Kazahstānas situācija ir sarežģītāka nekā Krieviju tāpēc, ka pieprasījums pēc atļaujām krietni pārsniedz to, ko vispār var izsniegt. «Mums bija vienošanās par 700 atļaujām, un praktiski visas jau ir izņemtas. Turklāt pagaidām nav indikāciju, ka ar Kazahstānu izdosies vienoties par papildu atļaujām. Kazahstāna aizsargā savu tirgu un savus pārvadātājus. Kazahstāna visām valstīm ievērojami ierobežo trešo valstu atļauju skaitu, tāpēc cerība, ka Latvijas priekšlikums par apmaiņu ar papildu atļaujām tiks atbalstīts, ir neliela. Tādēļ pastāv risks, ka papildus atļaujas mēs nedabūsim, un ļoti grūti ir prognozēt, kāda situācija būs nākamajā gadā – vai izdosies noturēt tās pašas 700 atļaujas,» atzina direkcijas vadītājs.

Vienlaikus viņš atturīgi prognozēja izredzes iegūt papildu atļaujas no Krievijas un Kazahstānas. «Grūti pateikt. Pašai Krievijai ir interese par divpusējām atļaujām. Līdz ar to Latvija varētu palielināt savu divpusējo atļauju skaitu un, iespējams, uz šī fona izdodas vienoties arī par papildu universālajām atļaujām. Mums pašiem divpusējās tranzīta atļaujas pietiek, un atšķirībā no citiem gadiem to netrūkst. Tomēr lielāka skaidrība būs pēc sarunām – augustā, septembrī. Arī jautājums par Kazahstānas atļaujām varētu atrisināties rudenī. Mēs arī satiksmes ministru esam aicinājuši aktualizēt šo jautājumu sarunās ar Kazahstānu. Pašlaik izskatās, ka visgrūtākās būs sarunas tieši ar šo valsti,» atzina Godiņš.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā un autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā. Direkcijas darbības galvenais mērķis ir sekmēt pārvadājumu attīstību un pārvadātāju konkurētspējas palielināšanos, kā arī nodrošināt valsts pārvaldes funkciju administrēšanu autopārvadājumu jomā valstī.