Pašreiz notiekošais ir traģēdija Grieķijai, bet ne eiro zonai un ne Eiropai, otrdien intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» atzina bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks.
Bijušais ministrs Vilks: pašreiz notiekošais ir traģēdija Grieķijai, ne eiro zonai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tā ir Grieķijas traģēdija. Kā zināms, traģēdijas žanrs ir nācis no senās, antīkās Grieķijas. Izskatās, ka tā būs liela traģēdija pašai Grieķijai, ne eiro zonai, ne Eiropai,» teica Vilks.
«Traģēdija slēpjas tajā, ka jau no pašā sākuma, kad tika izveidota valdība, tās mērķis bija tikai viens - izmainīt aizdevuma nosacījumus un «uzmest» aizdevējus un pēc iespējas vairāk norakstīt Grieķijas parādu. Tas tika stāstīts tautai un tauta tika pieradināta pie tā, ka tas varētu notikt. (..) Tauta ir iedzīta strupceļā, bizness ir iedzīts strupceļā, un tā tiešām ir ļoti liela traģēdija pašai Grieķijai,» teica Vilks.
Viņš uzsvēra, ka Grieķijas aiziešanai būs mazs efekts uz kopējo eiro zonas stabilitāti, galvenais, lai šis populisms nepāriet uz citām valstīm, kas vēl ir salīdzinoši jūtīgas - Spāniju un Portugāli. Turklāt Vilks uzskata, ka nedrīkst vilcināt laiku un Grieķijas aiziešana no eiro zonas tikai stiprinātu eiro zonu.
Viņaprāt, joprojām saglabāsies liela nenoteiktība un laika vilcināšana.
Jau vēstīts, ka no eiro zonas vēl nav izstājusies neviena valsts, tomēr varbūtība, ka Grieķija haotiski aizietu no tās, ir pieaugusi pēc Grieķijas un tās starptautisko kreditoru sarunu pārtrūkšanas pagājušajā nedēļas nogalē.
Eiro zonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Starptautiskie aizdevēji - Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) - piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.
Svētdien Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nepalielināt ārkārtas finanšu palīdzību Grieķijas bankām, bet saglabāt to esošajā līmenī.
Grieķijai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, jo otrdien, 30.jūnijā, tai jāatmaksā 1,6 miljardi eiro no sava parāda Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eiro zona.