Grieķija dreifē prom no eirozonas, tā savā tvitera kontā norises Grieķijā komentē bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Vilks: Grieķija dreifē prom no eirozonas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Politiskā bezatbildība, apsēstība ar varaskāri, nevēlēšanās reformēt valsti, padarot to konkurētspējīgāku,» vērtē Vilks. Viņš savā tvitera kontā raksta, ka «tikai politiskie gļēvuļi var uzdot tautai jautājumu referendumā: vai jūs gribat mazākas pensijas, algas un lielākus nodokļus?».
Bijušais finanšu ministrs atzīmē, ka «Baltija, Ziemeļvalstis, Īrija un pat Spānija, Portugāle parādīja, ka problēmas ir jārisina nekavējoties, tad arī būs citu valstu atbalsts».
Kā ziņots, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņojis, ka jūlijā valstī tiks rīkots referendums par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību. Sestdien par šo priekšlikumu ārkārtas sēdē balsos parlaments.
Televīzijas uzrunā Ciprs nosaucis šo plānu par pazemojumu Grieķijai un kritizējis stingros taupības pasākumus, ko pieprasa kreditori.
Tikmēr eirozonas finanšu ministri sestdien Briselē gatavojas apspriest iespējas pēdējā brīdī glābt Grieķiju no maksātnespējas.
Grieķijas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, strupceļā atrodas jau piecus mēnešus, pusēm nespējot vienoties par vairākiem jautājumiem.
Grieķijai jūnija beigās jāatmaksā Starptautiskajam Valūtas fondam 1,6 miljardi eiro, bet jūlijā un augustā vēl 6,7 miljardi Eiropas Centrālajai bankai. Nesaņemot pēdējo aizdevuma maksājumu, Atēnām draud reālas maksātnespējas briesmas, kas valsts palikšanu eirozonā padarīs par faktiski neiespējamu.