Būvniecības nozarē ir būtiskas problēmas, kas gadu no gada sistemātiski netiek risinātas. Tā rezultātā zaudētāji ir gan valsts, gan uzņēmēji, gan pasūtītāji, gan arī paši darba veicēji, savukārt nozare kopumā tiek degradēta un nav iespējama tās tālāka attīstība, norāda būvniecības un apdares materiālu vairumtirgotāja SIA «EBS» valdes priekšsēdētājs Dzidris Augustinovičs.
«Problēmas būvniecības nozarē ir kā augonis, par kura esamību visi zina, taču neviens nav gatavs uzņemties tā likvidēšanu vai vismaz efektīvu ārstēšanu. Protams, nozares nelaimju cēloņi ir ļoti dažādi un tie nav vienā dienā atrisināmi. Taču pamatā tie izriet no Latvijas likumdošanas un nozares sistēmas caurumiem, kurus uzraugošajām institūcijām nav izdevies aizlāpīt jau vairākus gadu desmitus, esmu gandrīz pārliecināts, ka to neizdosies sakārtot arī ar jauno Būvniecības likumu,» uzskata Augustinovičs.
Samilzusi problēma ir tā, ka jau gadiem būvniecības nozarē ir katastrofāli augsts pelēkās ekonomikas īpatsvars, turklāt neviena no iesaistītajām pusēm nav gatava to aktīvi risināt, lai gan zaudētāji no tā ir visi, norāda uzņēmējs. Viens no ēnu ekonomiku veicinošiem faktoriem noteikti ir būvniecības nozarē visur valdošais zemākās cenas princips.
Apstākļos, kad apmēram 80% būvniecības nozares uzņēmumu strādā pelēkajā zonā, nav iespējams noteikt zemāko cenu, uzsver Augustinovičs.
«Lai iegūtu pasūtījumu, uzņēmumi bieži, norādot zemāko cenu, neiekļauj nodokļos maksājamās summas. Taču no tā vislielākais zaudētājs ir valsts, proti, būvniecībā darbaspēka izmaksas veido vismaz pusi no būvniecības izmaksām, un pusei no šīs puses būtu jābūt valstij maksājamiem darbaspēka nodokļiem, ieskaitot atvaļinājuma naudu. Nodokļu daļa un piemaksas ir analoga daļa no darbaspēka tiešajām izmaksām uz rokas. Taču esošās sistēmas dēļ valsts budžets ar nodokļiem nepildās,» skaidro Augustinovičs.
Viņaprāt, šo problēmu daļēji būtu iespējams risināt, paredzot publiskajos piedāvājuma tenderos pretendentiem sniegt informāciju arī par piedāvājumā iekļautajiem nodokļu maksājumiem - gan darba devēja, gan darba ņēmēja nodokli un, ja piemēro, tad arī PVN.
«Nodokļu maksājumiem jābūt par būtisku kritēriju, vērtējot zemākās cenas piedāvājumu. Savukārt pēc darbu pabeigšanas caur Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pasūtītājs var pārliecināties par nodokļu nomaksu un veikt gala norēķinus, kamēr VID tādējādi var kontrolēt nodokļu iemaksas valsts budžetā. Manuprāt, norādot šādas papildu prasības tenderos, sistēma vismaz publiskajā iepirkumā sakārtosies pati no sevis,» saka Augustinovičs.
Uzņēmējs norāda, ka būvniecības nozarē pastāv vispārzināma sistēma, ko izmanto daļa uzņēmumu, lai iegūtu pasūtījumu - zemākās cenas principu uzņēmumi īsteno uz nodokļu rēķina, kur vinnē tie, kam ir lielākas iespējas nesamaksāt valstij nodokļus.
«Tieši šī pastāvošā sistēma neļauj nevienam normāli strādāt. Nozarē valda neadekvāti zems cenu līmenis, kas, godīgi strādājot, nesedz reālās izmaksas, nemaz nerunājot par peļņu. Lielākā daļa Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu projektu ir realizēti, valstij no investīcijām nesaņemot atpakaļ naudu nodokļu veidā. Taču to būtu iespējams daļēji kontrolēt un sakārtot, salīdzinot konkursu uzvarētājus un reālos darbu veicēju nodokļu iemaksas. Pamatotas cerības, ka VID varētu ķerties klāt un sakārtot, vismaz daļēji, šo jautājumu,» stāsta Augustinovičs.
Papildus tam nozarē aktuāla problēma ir arī regulējošu noteikumu un likumdošanas trūkums, piebilst uzņēmējs. Valstij nav izstrādāti detalizēti būvniecības kvalitātes standarti un attiecību regulējums starp pasūtītāju un būvnieku. Tā rezultātā par subjektīvu kvalitātes izpratni pasūtītājs var atļauties nemaksāt. Salīdzinoši bieži tā rezultātā kāda no kopējā sistēmā iesaistītām kompānijām - būvnieks, apakšuzņēmējs, būvmateriālu piegādātājs vai cits sadarbības partneris - var bankrotēt, ja kāda no pusēm atsakās maksāt, skaidro uzņēmējs.
«Uzskatu, ka būtu nepieciešams izstrādāt detalizētus Latvijas standartus, ņemot par piemēru citu Eiropas Savienības valstu piemērus, piemēram, Vācijas vai kādas Skandināvijas valsts būvniecības nozares standartus. Ir nepieciešams definēt likumdošanas līmenī nozares kvalitātes standartus un definēt sadarbības partneru attiecību regulējumu, nosakot pieļaujamās un nepieļaujamās normas, ko drīkst un ko nedrīkst prasīt, kā noteikt un pierādīt darba kvalitāti un ietvert citus aktuālus, nereti strīdus jautājumus. Uzskatu, ka ar šāda regulējuma palīdzību būtu iespējams nostādīt būvniecības sektoru atpakaļ uz izaugsmes ceļa. Godprātīgi strādājot, tas ļaus attīstīties celtniecības uzņēmumiem un valstij kopumā,» norāda Augustinovičs.
Būvniecības materiālu vairumtirgotājs «EBS» dibināts 2000.gada novembrī un ir viens no lielākajiem interjera elementu un būvniecības materiālu importētājiem vairumtirgotājiem visā Latvijā. Savas darbības laikā «EBS» ir nodibinājis sadarbību ar preču ražotājiem no visas Eiropas, kā arī ASV. Izplata «Knauf», «Saint-Gobain», «Baumit», «Sakret», «Rockwool» u.c. būvmateriālu un apdares materiālu ražotāju produkciju. Lielākie uzņēmuma piegādātāji atrodas Itālijā, Vācijā, Igaunijā, Polijā, Nīderlandē, Francijā, Beļģijā, Čehijā, Spānijā un Somijā.
«EBS» apgrozījums 2014.gadā bija 4 460 282 eiro, kas ir par 19% mazāk nekā 2013.gadā. Savukārt zaudējumi pērn bijuši 119 874 eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.
Uzņēmums uz pusēm pieder Augustinovičam un SIA «Akvedukts Holdings».