Viņaprāt, šo problēmu daļēji būtu iespējams risināt, paredzot publiskajos piedāvājuma tenderos pretendentiem sniegt informāciju arī par piedāvājumā iekļautajiem nodokļu maksājumiem - gan darba devēja, gan darba ņēmēja nodokli un, ja piemēro, tad arī PVN.
«Nodokļu maksājumiem jābūt par būtisku kritēriju, vērtējot zemākās cenas piedāvājumu. Savukārt pēc darbu pabeigšanas caur Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pasūtītājs var pārliecināties par nodokļu nomaksu un veikt gala norēķinus, kamēr VID tādējādi var kontrolēt nodokļu iemaksas valsts budžetā. Manuprāt, norādot šādas papildu prasības tenderos, sistēma vismaz publiskajā iepirkumā sakārtosies pati no sevis,» saka Augustinovičs.
Uzņēmējs norāda, ka būvniecības nozarē pastāv vispārzināma sistēma, ko izmanto daļa uzņēmumu, lai iegūtu pasūtījumu - zemākās cenas principu uzņēmumi īsteno uz nodokļu rēķina, kur vinnē tie, kam ir lielākas iespējas nesamaksāt valstij nodokļus.
«Tieši šī pastāvošā sistēma neļauj nevienam normāli strādāt. Nozarē valda neadekvāti zems cenu līmenis, kas, godīgi strādājot, nesedz reālās izmaksas, nemaz nerunājot par peļņu. Lielākā daļa Eiropas Savienības fondu līdzfinansētu projektu ir realizēti, valstij no investīcijām nesaņemot atpakaļ naudu nodokļu veidā. Taču to būtu iespējams daļēji kontrolēt un sakārtot, salīdzinot konkursu uzvarētājus un reālos darbu veicēju nodokļu iemaksas. Pamatotas cerības, ka VID varētu ķerties klāt un sakārtot, vismaz daļēji, šo jautājumu,» stāsta Augustinovičs.
Papildus tam nozarē aktuāla problēma ir arī regulējošu noteikumu un likumdošanas trūkums, piebilst uzņēmējs. Valstij nav izstrādāti detalizēti būvniecības kvalitātes standarti un attiecību regulējums starp pasūtītāju un būvnieku. Tā rezultātā par subjektīvu kvalitātes izpratni pasūtītājs var atļauties nemaksāt. Salīdzinoši bieži tā rezultātā kāda no kopējā sistēmā iesaistītām kompānijām - būvnieks, apakšuzņēmējs, būvmateriālu piegādātājs vai cits sadarbības partneris - var bankrotēt, ja kāda no pusēm atsakās maksāt, skaidro uzņēmējs.