KM jāaprēķina brīvdienas pēc dziesmusvētkiem ietekme uz ekonomiku (2)

Valdības komiteja pirmdien akceptēja virzīšanai uz valdību jaunas svētku dienas noteikšanu Latvijā, veicot papildu aprēķinus par brīvdienas ekonomisko ietekmi.

Jau vēstīts, ka KM rosina par svētku dienu noteikt vispārējo un arī skolēnu dziesmu un deju svētku noslēguma dienas. Brīvdienu, ja noslēguma koncerts iekrīt sestdienā vai svētdienā, plānots dot tikai vispārējo dziesmusvētku dalībniekiem, jo skolēnu dziesmusvētki notiek vasaras brīvlaikā.

Likumprojektā paredzēts noteikt nākamo darbdienu par brīvdienu, ja vispārējo dziesmusvētku noslēgums iekrīt sestdienā vai svētdienā. KM pamato, ka tādējādi tiks nodrošināta svētku dalībnieku pilnvērtīga līdzdalība kārtējos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, kas reizi piecos gados notiek Rīgā, nostiprināta sabiedrībā dziesmu un deju svētku tradīcijas vērtības apziņa, sekmēta sabiedrības piederības izjūta nacionālajām kultūras vērtībām un valstij, tas akcentētu svētkus kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

Pagaidām darba devēji nevar aprēķināt iespējamās izmaksas naudas izteiksmē. Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas norādīto darba devējiem rastos papildu izmaksas darba samaksas izmaksāšanai dubultā apmērā visiem darbiniekiem, kuri svētku dienā strādā, atvaļinājuma pagarināšanai tiem darbiniekiem, kuri dziesmu un deju svētku laikā ir atvaļinājumā un darbadienu skaita samazināšanai attiecīgajā kalendārajā mēnesī.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no IKP.

Pērn ikviens dziesmu un deju svētku dalībnieks varēja iegūt brīvdienu, pamatojoties uz iesniegumu savam darba devējam, bet vēl pirms tam - savam darba devējam varēja iesniegt svētku rīkotāja - Latvijas Nacionālā kultūras centra - izsniegtu svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopiju.

Latvijā svētku dienas ir 1.janvāris — Jaungada diena, Lielā piektdiena un Pirmās un Otrās Lieldienas, 1.maijs — Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 4.maija — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, maija otrā svētdiena — Mātes diena, Vasarsvētki, 23.jūnija — Līgo diena, 24.jūnijs — Jāņu diena, 18.novembris — Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, 24., 25. un 26.decembris — Ziemassvētki, 31.decembris — Vecgada diena.

Ja svētku dienas — 4.maijs un 18.novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.