Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9680292t1he599.jpg)
Saskaņā ar jauna pētījuma rezultātiem interneta pirāti labprātāk likumīgi iegādājas filmas, nevis mūzikas ierakstus, vēsta britu laikraksts «The Guardian».
Cilvēki, kuri interneta vidē nelegāli lejupielādē filmas, bieži dodas uz kinoteātri un ir gatavi nopirkt iemīļotās kinofilmas. Filmu pirāti kopumā ir turīgāki un mazāk noraizējušies, ka tiks pieķerti, nekā mūzikas ierakstu lejupielādētāji.
«Interesanti, ka tie cilvēki, kuri lielā daudzumā nelegāli lejupielādē kinofilmas, tomēr iegādājas tās arī legāli daudz vairāk nekā mūzikas ierakstu lejupielādētāji,» norāda Portsmutas Universitātes ekonomists Džo Kokss.
Turklāt filmu cienītāji ir vairāk gatavi atteikties no pirātisma, ja tas draudētu nodarīt kaitējumu kino industrijai, nekā mūzikas pirāti.
Pētījuma rezultāti iegūti, aptaujājot 6000 somus vecumā no septiņiem līdz 84 gadiem.
Filmu pirāti lielākoties ir pilsētnieki, kas seko jaunāko tehnoloģiju attīstībai, teikts akadēmiskajā žurnālā «Journal of Behavioural and Experimental Economics» publicētajā pētījumā.
«Viens no atšķirību iemesliem ir tāds, ka filmu lejupielādēšana ir tehnoloģiski sarežģītāka,» uzskata Kokss. «Nepieciešams ātrāks interneta savienojums, lielāka digitālās atmiņas ietilpība un dažādu ierīču pieejamība. Turpretī mūzikas lejupielādēšana ir kļuvusi samērā vienkārša, ātra un lēta.»
«Nav nekāds pārsteigums, ka aktīvākie nelegālie lejupielādētāji ir jauni vīrieši. Viņiem ir nepieciešamās iemaņas, motivācija un ierīces, lai ik mēnesi nozagtu daudzas dziesmas un filmas,» turpina Kokss.
Interneta pirāta datorā glabājas vidēji 2900 mūzikas faili un 90 filmas.
Jaunākās aplēses liecina, ka pirātisma dēļ ASV mūzikas industrija gadā zaudē 12,5 miljardus dolāru (deviņus miljardus eiro), bet kino - 20,5 miljardus dolāru (14,7 miljardus eiro).