Daļu no «Citadeles» pārdošanas darījuma varētu publiskot

Kā ziņots, Privatizācijas aģentūra (PA) šā gada 20.aprīlī pabeidza bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, un līdz ar to «Ripplewood» un 12 starptautisku investoru grupa kļuva par bankas «Citadele» akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.

Šodien Straujumai nācās atbildēt uz vairākiem Saeimas komisijas deputātu jautājumiem par Ministru kabineta lomu bankas «Citadele» akciju pārdošanas procesā.

Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) vēlējās noskaidrot, kāpēc bankas pārdošanas procesu virzīja Ministru kabinets, nevis Privatizācijas aģentūra (PA) vai Ekonomikas ministrija (EM). Premjere atzina, ka šādu praksi iedibināja bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V) un Straujumas valdība to pārņēma. Viņa piebilda, ka ministrijas visai bieži būtiskus jautājumus, kas skar valsts budžetu, rosina skatīt tieši valdībā.

Bondars vēlējās zināt, kāpēc valdībai bija jāskata konkrēti bankas pārdošanas darījuma nosacījumi, ja Ministru kabinets nav bankas pārdevējs. Straujuma atzina - lai atļautu banku pārdot, Ministru kabinetam vispirms ir jādiskutē. «Mēs diskutējām par to, kas ir svarīgi.»

Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL) informēja, ka, atsaucoties uz dažu ministru sacīto, «Citadeles» pārdošanas gaitā tiem nav bijusi iespēja savlaicīgi iepazīties ar valdībā iesniegtajiem dokumentiem, tāpēc ministriem nācies balsot, neiedziļinoties jautājumā, uz ko Straujuma norādīja, ka ikvienam ministram bija iespējams iepazīties ar dokumentiem un katrs pieņēma personīgu lēmumu.

Deputāts Ivars Brīvers (LRA) norādīja uz divām īpatnībām saistībā ar Ministru kabineta balsojumu par «Citadeles» pārdošanu. Pēc viņa teiktā, balsojumā tika aicināts piedalīties kāds Nacionālās apvienības (NA) ministrs bez pielaides valsts noslēpumam, lai arī pirms balsojuma viņam bija liegts piedalīties ministru debatēs. Straujuma atbildēja, ka NA balsojumā neesot piedalījusies.

Brīvers arī zināja teikt, ka informācija par «Citadeles» darījumu ministriem netika sniegta valsts valodā, taču Ministru prezidente informēja, ka darījuma līgums netika tulkots, turpretī informatīvie ziņojumi, kuros bija ietverti galvenie līguma principi, tika gatavoti valsts valodā.

Deputāts Andrejs Elksniņš (S) vēlējās zināt, vai Ministru prezidentes birojs pirms lēmuma pieņemšanas ir ticies ar tolaik vēl potenciālajiem ārvalstu investoriem, taču Straujuma atbildēja noraidoši. «Nebija nekādas ietekmēšanas un paralēlas sarunas,» uzsvēra premjere.

Tāpat Saeimas deputāti vēlējās zināt, vai kaut kad tiks pilnībā atslepenoti «Citadeles» darījuma dokumenti. Straujuma stāstīja, ka viņa arī nav ieinteresēta, lai darījuma nosacījumi būtu konfidenciāli, taču, pēc premjerministres teiktā, Latvijai ir vairāki līgumi - ar Eiropas Komisiju (EK), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un investoriem - līdz ar to dokumentu atslepenošanai jāpiekrīt visām pusēm. Straujuma ir lūgusi EM un PA rast iespēju padarīt pieejamus darījuma dokumentus.

PA vadītājs Vladimirs Loginovs sacīja, ka EK lēmumi jau ir publiski pieejami gan EK, gan PA mājaslapās, savukārt līgumi ar ERAB un investoriem paliks konfidenciāli. «Kamēr otra puse nepiekritīs, līgumi netiks publicēti,» uzsvēra Loginovs.

Kā ziņots, 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra ir pabeigusi bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, līdz ar to «Ripplewood» un 12 starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas «Citadele» akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.

Bankas akcionāru vidū līdzās «Ripplewood» ir tādi pazīstami investori kā Volkers un bijušais Pasaules Bankas prezidents Džeims Volfensons. Bankas akcionāru vidū ir arī viens no lielākajiem hedžfondiem pasaulē «Baupost Group», kas pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Kā jau iepriekš ziņots, «Ripplewood» piederēs 22,4% bankas akciju, bet pārējiem investoriem 52,6% bankas akciju. Investori ir apliecinājuši ilgtermiņa attīstības plānus.

Jau ziņots, ka «Citadeles» grupa pērn sasniedza lielāko peļņu savas līdzšinējās darbības laikā - 2014.gadu grupa noslēgusi ar 32,4 miljonu eiro revidēto peļņu, kas ir par 138% vairāk nekā 2013.gadā. Savukārt banka «Citadele» gadu noslēgusi ar revidēto peļņu 29,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 91% vairāk nekā 2013.gadā, aģentūru LETA informēja «Citadeles» pārstāve Ieva Prauliņa.

PA jau iepriekš prognozēja, ka pēc labajiem pagājušā gada finanšu rezultātiem nav izslēgta iespēja veikt korekcijas bankas pārdošanas gala cenā.