Iespējams, Baltijas gaisa telpā patrulējošo NATO iznīcinātāju skaits jau nākammēnes atkal samazināsies. Pirms divām nedēļām vēstījām, ka ASV nolēmušas uz Baltijas reģionu nosūtīt sešus papildu iznīcinātājus.
Vai NATO turpinās pastiprināti patrulēt virs Baltijas? (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bet jau aprīļa sākumā patrulēšanu no ASV rotācijas kārtībā pārņems Polija, un lēmumu par to, vai mūsu gaisa telpas uzraudzībai sūtīt vairāk nekā ierastos četrus kaujas lidaparātus, pieņems nevis NATO, bet Polijas valdība. Jāpiebilst, ka arī poļus satraukuši notikumi Ukrainā, un Polija pati saņēmusi militāru atbalstu no Amerikas Savienotajām Valstīm.
Baltijas gaisa telpu jau 10 gadus –
kopš 2004. gada – pārrauga NATO iznīcinātāji.
Pa šo laiku patrulēšanu cita aiz citas pārņēmusi Vācija, Francija, Polija, ASV un citas – kopumā 14 valstis. Sākotnēji bija ieplānots šajā – 2014.gadā – patrulēšanu pārtraukt, bet, tā kā Baltijas valstis vēl joprojām nav finansiāli gatavas pašas uzraudzīt savu gaisa telpu, virs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēl joprojām patrulē NATO iznīcinātāji.
Baltijas valstis ir unikāls gadījums, skaidro aizsardzības ministrijā, norādot – šis ir vienīgais reģions, kur nepārtrauktā režīmā gaisa telpu uzrauga nevis valsts pati, bet citas NATO dalībvalstis.
Jānis Sārts, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs: - Mums nākas katru reizi stāstīt, ka šī situācija joprojām, nepieciešamība saglabājas, mums vēl joprojām nepietiek līdzekļu, lai varētu šādas spējas attīstīt, mēs vienreiz pat rēķinājām – uz 3 valstīm tas aptuveni miljards eiro izmaksātu.
Šobrīd Latvijai NATO iznīcinātāju
patrulēšana mūsu gaisa telpā izmaksā aptuveni miljons eiro gadā
– mēs kopā ar Lietuvu un Igauniju sedzam patrulējošās valsts militāristu uzturēšanās izmaksas. Ministrijā gan norāda – nākamajos gados šī summa augs, jo kopīgi pieņemts lēmums apmaksāt arī, piemēram, lidojumos izmantoto degvielu. Sākotnēji reālu nepieciešamību NATO iznīcinātājiem pacelties gaisā bijis maz, bet pēdējos gados, Baltijas gaisa telpā pieaugot neidentificējamo Krievijas lidmašīnu skaitam, NATO iznīcinātājiem nākas reaģēt aptuveni 30 reizes gadā. Aprīļa sākumā ASV šajā postenī nomainīs Polija, un nav prognozējams, vai pašreizējo 10 iznīcinātāju vietā poļi neatsūtīs uz pusi mazāk.
Sārts: -
Tā ir ASV kā dalībvalsts iniciatīva
– sniegt šo papildu drošību šajā situācijā mūsu reģionam. (..) kā tas tālāk attīstīsies, es jau teicu – pirms mēneša mēs nebūtu prognozējuši, ka mums Baltijas valstu reģionā būs 10 ASV lidmašīnas, tagad viņas ir, līdz ar to prognozēt, kā tieši tas attīstīsies, tas ir atkarīgs arī no notikumiem ne tikai Latvijā un NATO, bet arī Ukrainā un Krievijā.
Jāpiebilst, ka Lielbritānija jau pieņēmusi lēmumu uz Baltijas reģionu ārpus kārtas nosūtīt vismaz vienu savu iznīcinātāju, tāpēc jebkurā gadījumā arī aprīlī mūsu gaisa telpu uzraudzīs vairāk nekā ierastie četri lidaparāti. Aizsardzības ministrijā arī skaidro – patrulēšana ir miera laika misija, krīzes gadījumā tiktu piesaistīti papildu spēki.