Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9713932t1h1c0d.jpg)
Tā kā Latvijas ceļu infrastruktūra ir ļoti sliktā stāvoklī, bet atbildība par to ir sadrumstalota, biedrība «Latvijas ceļu būvētājs» šonedēļ iesniegs premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) priekšlikumu izveidot starpministriju darba grupu, kurā diskusijas varētu būt pietiekami skarbas, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» norāda biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Viņš skaidro, ka vēlams, lai darba grupā būtu pieaicinātas četras ministrijas - Satiksmes ministrija (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Zemkopības ministrija (ZM) un Finanšu ministrija (FM), un tai būtu vairāki uzdevumi, pirmkārt, pieņemt lēmumus par ceļu un tiltu pārraudzības sistēmu. Esot konkrēti jāpasaka, kas par ko atbild. «Piemēram, ZM atbildībā ir ceļi pie kūtīm un ražošanas objektiem, savukārt «Latvijas Valsts meži» ir autonoma organizācija Latvijā. VARAM mēģina koriģēt visus reģionālos ceļus saistībā ar pašvaldībām. Savukārt Satiksmes ministrija kontrolē tikai 21 000 kilometru no 75 000 kilometru, kas Latvijā vispār ir,» skaidro Bērziņš.
Viņš uzskata, ka vajadzētu vienoties par vienotu konceptu par visa ceļu tīkla pārvaldīšanu un, ja kādu tīkla daļu nespēj vai nevēlas pārvaldīt, pateikt, ko ar tiem tālāk darīt. «Kad būs panākta šāda vienošanās, vajadzētu konceptuāli vienoties, kādā veidā tiek finansēta visa infrastruktūras uzturēšana. Infrastruktūrai ir jābūt tādai, kurai vajadzētu nodrošināt Nacionālā attīstības plāna realizāciju,» uzsver būvnieku pārstāvis.
Viņš gan pieļauj, ka FM būs kategoriski un pilnīgi pret šo darba grupu, jo šī ministrija neatbild ne uz vienu biedrības jautājumu, ne uz vienu vēstuli. Pārējo ministriju attieksme būšot lielākā vai mazākā mērā saprotoša, bet diskusijas varētu būt pietiekami skarbas.
Pēc Bērziņa domām, premjere piekritīs, ka šāds jautājums ir jārisina, noteiks konkrētu laika grafiku, konkrētus uzdevumus, ar kuriem nākt klajā. Viņš prognozē, ka trijos mēnešos darba grupa varētu uzdevumu paveikt. «Jā, tik ātri, jo informācija ir pieejama pilnīgi visa. Protams, jāpieaicina Latvijas Pašvaldību savienība, pasažieru pārvadātāju sabiedriskās organizācijas, kā arī tāda organizācija kā mūsējā - «Latvijas ceļu būvētājs«. Ja visi no tā «kratās nost» un saka, ka nespēj neko tādu noorganizēt, tad mēs būtu arī gatavi šo darba grupu vadīt,» uzsver Bērziņš.
Viņš vērtē, ka Straujuma ir ļoti loģiska un racionāla sieviete, kura «problēmas nemēģina nostumt kaut kur malā, atlikt uz nenoteiktu laiku, kā to, izskatās, piekopa iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis (V), bet mēģina tās risināt».
Kā ziņots, valsts autoceļiem 2014.gadā paredzētais finansējums ir 250 miljoni eiro, kas ir par 21,1 miljonu eiro vairāk nekā 2013.gadā.
Latvijā vienā kilometrā ceļa valsts gadā iegulda tikai 2800 eiro, kamēr Igaunijā - 10 890 eiro, Lietuvā - 9298 eiro. Igaunija ceļos iegulda 1,46% no iekšzemes kopprodukta, Lietuva - 0,85%, kamēr Latvija - tikai 0,72%. Slikto ceļu dēļ autobraucējiem zaudējumi ir 745 miljoni eiro gadā, un tas nozīmē, ka šī iemesla dēļ arī sadārdzinās preces veikalā, piemēram, piena pakas.