Nav nekāda pamata cerībām, ka bankas «metīs pakaļ» kredītus, kā tas savulaik bija novērojams Latvijā, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.
FKTK: Jāizslēdz ilūzija, ka bankas «metīs pakaļ» kredītus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņaprāt, šādu ilūziju vajag «uzreiz izslēgt» un jārēķinās, ka gan uzņēmējiem, gan arī mājsaimniecībām aizdevuma saņemšanai būs nepieciešams ieguldīt savu līdzfinansējumu.
«Ziedu laikos» bankas darbojās kā riska kapitāls, tagad bankas to vairs nedara, un šim mērķim ir riska kapitāla investori, skaidroja FKTK priekšsēdētājs.
Viņš atzīmēja, ka līdzīga situācija ir arī mājsaimniecībām, proti, arī tām ir vajadzīgs līdzfinansējums kredīta saņemšanai. Lai atbalstītu, piemēram, jaunās ģimenes, kurām nav finanšu līdzekļu, vai reģionus, valstij jāveido īpaši mērķētas atbalsta programmas, «jāliek tiltiņi», aicināja Zakulis.
Pērn par 6,1% jeb 951,9 miljoniem eiro samazinājās kopējais Latvijas banku sektora izsniegtais kredītportfelis, un gada beigās tas bija 14,67 miljardi eiro. Rezidentu uzņēmumu portfelis samazinājās par 7,2% un rezidentu mājsaimniecību - par 7,1%, savukārt nerezidentu pieauga par 4,1%. Lielā mērā - vairāk nekā par 400 miljoniem eiro - kredītportfeļa sarukumu ietekmēja tirgus dalībnieku skaita samazināšanās, tādējādi šie kredītportfeļi ir izņemti no banku sektora statistikas. Tomēr daļa aizdevumu saglabājas finanšu sektorā kopumā, piemēram, tos var turpināt apkalpot līzinga kompānija, kas pārņēmusi aktīvus. Jau ziņots iepriekš, ka pērn līzinga uzņēmumā «UniCredit Leasing» tika integrēts «UniCredit Finance» jeb iepriekš «UniCredit Bank» portfelis.
Kredītportfeļa sarukumu pērn veicināja arī mazāks jauno kredītu apmērs rezidentu nefinanšu uzņēmumiem - 1,2 miljardi eiro 2014.gadā, salīdzinot ar 1,8 miljardiem 2013.gadā. Mazāku jaunu kredītu apmēru nefinanšu uzņēmumiem noteica gan pieprasījuma, gan piedāvājuma faktori, reaģējot uz norisēm ārējā vidē. Būtiskākais kritums no nozarēm uzņēmumiem ir operācijas ar nekustamajiem īpašumiem un būvniecības jomā.
Rezidentu mājsaimniecību kreditēšanā pērn nebija vērojamas straujas izmaiņas, tām kļuva pieejami kredīti 434 miljonu eiro apmērā, kas ir tikai par 14 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā. Tai skaitā rezidentu mājokļu iegādei pērn piešķirti 288 miljoni eiro, liecina FKTK dati.
Jauno kredītu struktūrā aizdevumi mājokļa iegādei veidoja mazāk nekā 20%, lai gan kredītportfeļa kopējā struktūrā to īpatsvars ir 32%.
Kopējā banku kredītportfeļa struktūrā 2014.gada beigās operācijas ar nekustamo īpašumu veidoja 15%, būvniecība - 3%, apstrādes rūpniecība - 6%, tirdzniecība - 4%, enerģētika - 3%, transports un uzglabāšana - 4%, lauksaimniecība - 3%, finanses un apdrošināšana - 5%, pārējās nozares - 5%, citi mājsaimniecību kredīti rezidentiem - 6%, kredīti nerezidentiem - 14%, bet mājokļu kredīti rezidentiem - 32%.
Pērn banku kredītportfelis turpināja samazināties arī banku bilanču tīrīšanas dēļ, kas veidoja gandrīz 2% no portfeļa, liecina FKTK dati.
Zakulis atzina, ka ir ļoti grūti prognozēt šī gada tendences kreditēšanā un pirmo reizi savās prognozēs par jaunajiem kredītiem rezidentiem FKTK ievieto jautājuma zīmi, tomēr ir cerība, ka jauno kredītu apmērs rezidentiem šogad varētu augt. FKTK eksperti prognozē, ka nerezidentiem no jauna izsniegto kredītu apmērs šogad būs mazāks. FKTK prognozē, ka šogad kopējais kredītportfelis nemainīsies.