Matīss: nevarētu teikt, ka Latvijas ostās pārvaldība ir slikta

«Nav jau tā, ka neviens no priekšlikumiem neguva atbalstu. Lielākā daļa no tiem guva atbalstu un daudzas lietas tiek darītas, piemēram, attiecībā uz ostu lēmumu pieņemšanas kārtību un publiskošanu, rezultatīvajiem rādītājiem, darbības novērtēšanu, dažādām iekšējām kontroles, audita sistēmām. Tas tiek pakāpeniski ieviests. Atbalstu neguva daži priekšlikumi, piemēram, par ostu pārveidošanu par kapitālsabiedrībām, kas ir pirmais solis uz privatizāciju. Valstij it kā nebūtu jānodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu, un tas būtu pirmais solis uz to, lai mēs ostas privatizētu. Bet tas galīgi nav ne mans mērķis, ne esošās koalīcijas piedāvājums, un tas nekādā gadījumā negūs atbalstu,» klāstīja Matīss.

Par otru priekšlikumu, kas neguva koalīcijas partneru, atbalstu viņš minēja ostu pārvaldības modeļa maiņu - proporcijas maiņu ostu valdēs starp valsti un pašvaldību. «Tas ir ļoti diskutējams jautājums. Šobrīd tas nav guvis kopīgu atbalstu. Bet lielākoties priekšlikumi tiks ieviesti, un nevarētu teikt, ka ostās pārvaldība ir slikta. Protams, ir jādara viss, lai mēs pēc iespējas vairāk varētu kontrolēt, kādā veidā valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļi tiek ieviesti ostās, un mēs spētu šos projektus precīzi kontrolēt, lai mums nebūtu jāiesaistās tiešā veidā. Brīvostas pārvalde ir tā, kas šos projektus īsteno. Gribētu atgādināt par Krievu salas projektu, pie kura pagājušā gada nogalē mums bija ļoti saspringti jāstrādā, bet brīvosta ir noslēgusi šo līgumu, un šobrīd nekādu risku projekta realizācijai nav, viss tiek izpildīts. Bet, jā - tas prasīja lielu valsts iesaistīšanos, lai efektivizētu projekta uzraudzību,» stāstīja ministrs.

«Ostu konkurētspēja un pārvaldība ir jāuzlabo, bet tam šobrīd neder radikālas metodes,» viņš piebilda.