/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
ASV armijas štāba priekšnieks ģenerālis Rejs Odžerno pirmdien brīdinājis, ka budžeta apcirpšana, kuras dēļ notiktu pārmērīga bruņoto spēku personāla samazināšana, var apdraudēt Savienoto Valstu armijas kaujaspējas.
ASV armijas štābs brīdina par budžeta mazināšanas bīstamajām sekām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Odžerno norādīja, ka pastāvīgā finansiālā nestabilitāte, kuru radījis politiskais strupceļš Kongresā, un jauni automātiski budžeta ierobežojumi var novest pie tā, ka ASV sauszemes spēki nespēs vairs pildīt svarīgus pienākumus.
«Un pienāks laiks, kad mums vienkārši nebūs pietiekami daudz naudas, lai nodrošinātu, manuprāt, atbilstošu sauszemes spēku daudzumu (..) noteiktu operāciju veikšanai,» preses konferences laikā atzina ģenerālis.
Nākamā automātiskā budžeta samazināšana, kas plašāk pazīstama kā sekvestrēšana, gaidāma janvārī, ja vien Kongresā netiks panākta vienošanās par valdības tēriņiem. Aizsardzības ministrijas budžetam tas draud ar 21 miljardu dolāru lielu samazinājumu.
No līdzšinējās budžeta samazināšanas visvairāk cietuši ASV sauszemes spēki. Šobrīd armija jau apņēmusies piecu gadu laikā samazināt aktīvā
dienestā esošo personālsastāvu no 570 000 vīru līdz 490 000.
Tiek arī apsvērta tālāka personālsastāva samazināšana līdz 420 000, taču aizsardzības ministrs Čaks Heigels atzīst, ka sliktākā scenārija gadījumā, tas varētu sarukt līdz 380 000 vīru.
Tajā pašā laikā jūras kājnieku korpusa personālsastāvu paredzēts samazināt no 202 000 līdz 182 000.
Pentagona šefs norādījis, ka finansējuma samazināšana liek izdarīt sāpīgu izvēli starp dzīvā spēka samazināšanu un bruņoto spēku modernā tehnoloģiskā nodrošinājuma uzturēšanu.
Tikmēr Odžerno jau pagājušajā mēnesī brīdināja, ka personālsastāva samazināšana pat tikai līdz 420 000 radīs «ievērojamu risku» armijas spējai veikt kaut vai vienu liela mēroga ierobežotu kaujas operāciju.
«Ir ļaudis, kas vēlas mainīt to, kā armija cīnās, un viņi uzskata, ka mums nav vajadzīgi sauszemes spēki, ka mēs varam visu paveikt ar tehnoloģijām, tāldarbības ieročiem, raķetēm,» norādīja armijas štāba priekšnieks. «Varu nešaubīgi teikt, ka absolūti tam nepiekrītu. Domāju, ka tā būs smaga kļūda, ja dosimies šajā virzienā. Manuprāt, ja godīgi, tas ir bezatbildīgi.»
Savukārt armijas sekretārs Džons Makjū, kas arī piedalījās preses konferencē, norādīja, ka budžeta samazināšanas dēļ nāksies
atlikt vai pat pārtraukt arī sauszemes spēku pārapbruņošanas programmas,
tostarp tādus prioritārus projektus kā jauno bruņutransportieru un jauno sakaru sistēmu izstrāde.