/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9795946t1h66cf.jpg)
Latvijas ražotāji nespētu operatīvi aizpildīt robu Zviedrijas sviesta tirgū, jo trūkst izejvielu, komentējot publiski izskanējušo informāciju par sviesta deficītu Zviedrijā, atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.
Latvijas sviesta ražotāji nespētu aizpildīt robu Zviedrijas tirgū (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā savā sociālā tīkla "Twitter" kontā ziņo žurnāliste Sandra Veinberga, patlaban Zviedrijā lielveikalos un mazos veikaliņos nav sviesta.
"Pie tukšajiem plauktiem neiztrūkstoši rēgojas zīmīte "Sviesta nav. Piegāžu traucējumi"," raksta Veinberga, norādot, ka šodien avīzēs tiek piedāvātas receptes, kā pašam pagatavot sviestu.
Viņasprāt, pie vainas esot Eiropas Savienības regulējošā sistēma, kas 2009.gadā likvidēja Eiropas sviesta rezerves.
Veinberga arī izsaka pārsteigumu, ka "Latvijas ražotāji šo robu zviedru veikalos nav pamanījuši".
"Mēs esam to pamanījuši, taču nevaram šo robu aizpildīt, jo piena tauku trūkst arī Latvijā. Ja varētu apturēt aptuveni 400 tonnu piena izvešanu uz Lietuvu ik dienas, varbūt situācija mainītos un ilgtermiņā varētu daudz ko attīstīt," sacīja Šolks.
Viņš norādīja, ka Latvijā nekad nav veidoti valsts apmaksāti sviesta uzkrājumi.
"Mums nav sviesta intervences krājumu. Ar to, ko saražojam, pietiek pašu patēriņam un arī noteiktiem eksporta apjomiem. Līdz ar to pēkšņi piepildīt arī Zviedrijas tirgu nevaram, jo tie ir ļoti lieli apjomi. Turklāt Zviedrijas tirgus nav izdevīgākais ražotājiem no tā viedokļa, ka biržas cenas tur nav nemaz tik augstas," sacīja Šolks.
Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība ir dibināta 1995.gadā. Tā apvieno 14 piensaimniecības un pārstrādātājus, gada laikā iepērkot un pārstrādājot 90% Latvijā iegūtā piena. Savienības vidū ir piena pārstrādes uzņēmumi AS "Rīgas piena kombināts", AS "Rīgas piensaimnieks", AS "Limbažu piens", AS "Smiltenes piens", AS "Krāslavas piens" un citi.