Aprit Baltijas ceļa 24.gadadiena (55)

1989.gada 23.augusta demonstrācija pievērsa pasaules uzmanību Molotova-Ribentropa noziedzīgā pakta parakstīšanas 50.gadadienai, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā, tādējādi pieņemot lēmumu par daudzu tautu likteņiem.

Trīs Baltijas valstis pārsteidza pasauli -

aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot 600 kilometrus garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā,

pa ceļam šķērsojot Rīgu un Daugavu.

Baltijas ceļa gājēji teica cits citam: «Par brīvību - jūsu un mūsu! Par cieņu pret nāciju tiesībām uz pašnoteikšanos, dzimto valodu un dzimto zemi.»

Demonstrācijas lielākais panākums bija PSRS piekāpšanās triju Baltijas valstu iedzīvotāju kopējā protesta priekšā, atzīstot savus pagātnes noziegumus. PSRS oficiāli atzina Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu esamību un 1989.gada 24.decembrī to pasludināja par spēkā neesošu.

2009.gada 30.jūlijā Baltijas ceļa dokumentālais mantojums tika iekļauts UNESCO «Pasaules atmiņas» starptautiskajā reģistrā.

Aicina veidot «Baltijas ceļa» digitālo karti

Cilvēki, kuri pirms 24 gadiem piedalījās triju Baltijas valstu kopīgā Baltijas ceļa akcijā, aicināti dalīties savās atmiņās un piemiņas lietās no tā laika, lai kopīgi veidotu «Baltijas ceļa» digitālo karti.

Baltijas ceļa digitālā karte tiek veidota Eiropas digitālās bibliotēkas «Europeana» īstenotā projekta «Europeana 1989» laikā. Vērienīgā projekta «Europeana 1989» mērķis ir aicināt Eiropas iedzīvotājus iesaistīties digitālās kolekcijas veidošanā par notikumiem, kas saistīti ar dzelzs priekškara krišanu, bet Baltijas valstu iedzīvotāji īpaši aicināti dalīties savos stāstos par «Baltijas ceļa» akciju.

Latvijas iedzīvotāji aicināti dalīties ar atmiņām, fotogrāfijām un citām liecībām, atzīmējot sevi kartē vietā, kurā stāvējuši «Baltijas ceļa» laikā 1989.gadā. Abas dienas Esplanādē no plkst.12 līdz 20 interesentiem būs iespēja digitalizēt savu līdzi paņemto «Baltijas ceļa» piemiņas lietu un iekļaut to digitālajā arhīvā publicēšanai «www.europeana1989.eu». Piemiņas lieta var būt jebkas, kas cilvēkam saistās ar Baltijas ceļu, piemēram, transporta biļete, fotogrāfija, apģērbs vai kaut kas cits.

Cilvēku atnestās piemiņas lietas pēc digitalizēšanas uzreiz tiks atdotas atpakaļ to īpašniekiem. Savukārt cilvēki, kuri šajās dienās nevarēs ierasties Esplanādē, lai dalītos savās piemiņas lietās par Baltijas ceļu,

savas liecības par «Baltijas ceļu» paši var ievietot un saglabāt vietnē «www.europeana1989.eu».

Projekta «Europeana 1989» Latvijas vēstniece Sarmīte Ēlerte (V) iepriekš žurnālistiem minēja, ka šī projekta atslēgas vārds ir atmiņa. «Baltijas valstu neatkarību izcīnīja un nodrošināja tauta. Tas nenotika aiz slēgtām durvīm starp diplomātiem. Svarīgi saprast, ka gandrīz 2 miljoni cilvēku no trijām Baltijas valstīm bija tie, kuri vienā brīdī kļuva nozīmīgi, lai Baltijas valstis kļūtu neatkarīgas,» sacīja Ēlerte.

Ikkatrs atsevišķs cilvēks ir atbildīgs un nozīmīgs vēstures veidošanā. Atmiņas ir svarīgas, un šis ir veids, kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atmiņas kļūs par Eiropas kopējo atmiņu. Šis ir veids, kā ar cilvēku emocijām, piemiņas lietām un fotogrāfijām aizpildīt baltos plankumus, kas joprojām pastāv par šā laika posma Baltijas valstu vēsturi, klāstīja Ēlerte.