Eksperts: ieguldīt zeltā ir tas pats, kas lēkt aizejošā vilcienā

"Protams, var jau skriet un lēkt iekšā, taču finanšu tirgos, ja gribi nopelnīt un daudz, jādarbojas pēc loģikas "darīt kaut ko atšķirīgu"," uzsvēra Švarcs.

Pēc viņa sacītā, kad visi vasaras sākumā turēja akcijas, vislabāk nopelnīja tie, kuri pārdeva. Savukārt 2008.-2009.gadā, kad visi teica, ka ir pasaules gals, akciju cenas vairs nekad nekāps un finanšu sektors ir bankrotējis, vislabākā rīcība bija pirkt akcijas, un daudz.

"Ja tagad visi saka, ka vajag pirkt zeltu un uz ielām parādās zelta bankomāti, uztveru to kā indikāciju, ka jādara kaut kas cits," skaidroja eksperts, atzīstot, ka viņš ir zelta pesimists jau ilgu laiku.

Kā skaidroja Švarcs, zelta cenas kāpums, sasniedzot jaunu vēsturisko rekordu - 1800 ASV dolārus par unci -, netieši liecina, ka investori neuzticas dolāram un eiro, baidās no inflācijas un vispār baidās no visa iespējamā.

"Zelta cenas kāpums ir indikators bailēm un nenoteiktībai. Ja agrāk bija problēmas ASV, investori ieguldīja Eiropas tirgū un otrādi. Bet, ko darīt tagad, kad baidāmies no abiem? ASV ir gatava drukāt naudu, un, iespējams, pie šāda risinājuma nonāks arī Eiropā, kur jau tagad Eiropas Centrālā banka paziņojusi gatavību uzpirkt eirozonas obligācijas neierobežotā daudzumā," sprieda "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs.

Lai arī zelts jau tūkstošiem gadu bijis aktīvs, kas pasargā no stresiem un inflācijas, pēc viņa teiktā, ieguldījumi akcijās ir bijuši daudz ienesīgāki.

Švarcs gan atturējās prognozēt, kādus līmeņus līdz gada beigām zelta cena sasniegs, norādot, ka gadījumā, ja problēmas pasaulē turpināsies, turpināsies naudas drukāšana, un tiks atlikti problēmu risinājumi, zelta cena var sasniegt vēl daudz augstāku līmeni.

"Ja man jautātu, vai no investīciju viedokļa tagad ir vērts ieguldīt zeltā, es teiktu, ka diez vai. Ja nu vienīgi nelielu daļu no kopējiem ieguldījumiem," piebilda eksperts.