Opozīcija: Rīgas budžeta grozījumi nav caurskatāmi (62)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīgas domē opozīciju veidojošās partijas «Vienotība» un nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-TB/LNNK deputāti šodien neatbalstīja pašvaldības budžeta tēriņu palielināšanu par 13 miljoniem latu, norādot, ka šie budžeta grozījumi ir «nesamērīgi, necaurredzami un nelietderīgi».

Tradicionāli lielākās diskusijas notika par valdošās koalīcijas metodēm pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» dotācijas plānošanā un piešķiršanā.

«Budžeta grozījumu lielākais postenis ir iemest vēl 5 miljonus latu uzņēmumā «Rīgas satiksme» papildus tiem 52 miljoniem, kas tam jau šogad piešķirti.

Atbildi uz to, kāpēc uzņēmumam vajadzīgi vēl pieci miljoni, mēs nesaņēmām - tāpat kā pārskatu par to, kas notiek ar jau piešķirtajiem 52 miljoniem,» šodien domes sēdē norādīja «Vienotības» Rīgas domes deputātu frakcijas vadītāja Sarmīte Ēlerte. «Šī nauda no nodokļu maksātājiem tiek paņemta un tērēta bez atskaites,» viņa uzsvēra.

Arī citi opozīcijas domnieki pauda izbrīnu, kāpēc «Rīgas satiksmes» budžets ir tāds noslēpums, ja ņem vērā, ka vismaz pusi tā finansējuma veido nodokļu maksātāju nauda, turklāt uzņēmums galvaspilsētas sabiedriskā transporta jomā veido monopolu, tātad no informācijas noplūdes iespējamiem konkurentiem tam nav jābaidās.

Remontē pagalmus, bet novārtā atstāj ielas

Deputāti kritizēja arī ieceri papildus jau piešķirtajiem 4,5 miljoniem latu piešķirt vēl vienu miljonu iekšpagalmu remontiem. Pēc Ēlertes domām, tas, «protams, ir jauki,» tomēr tai pašā laikā no Rīgas pilsētas ieņēmumiem ielu un ceļu sakārtošanai joprojām ir atvēlēts mazāk līdzekļu nekā no valsts budžeta dotācijas, kas liecina par ačgārnu izpratni par prioritātēm.

«Piemēram,

ar vienu miljonu pietiktu, lai visiem Rīgas skolotājiem atjaunotu kaut pieticīgu piemaksu 10 latu apjomā mēnesī,

par ko esmu rosinājusi domāt gan Izglītības komitejā, gan budžeta komisijā. Priekšlikumu par piemaksu atjaunošanu skolotājiem mēs uzturēsim spēkā,» norādīja «Vienotības» deputāte.

Ēlerte norādīja, ka Rīgas domei jau gada sākumā, pieņemot pilsētas budžetu, bija zināms, ka dotācijās «Rīgas satiksmei» vēlāk izdalīs vairāk. «Vienkārši, pirms vēlēšanām pieņemot budžetu, Rīgas priekšniekiem acīmredzot negribējās uzrādīt pārāk lielu deficītu. Tā ir kārtējā manipulācija, tāpat kā komunālie izdevumi atsevišķām izglītības iestādēm ir tikuši plānoti tikai līdz šī gada oktobrim un tagad grozījumos - līdz novembrim. Tā nav caurredzama un atbildīga budžeta plānošana,» uzsvēra deputāte.

Savukārt deputāts Pēteris Viņķelis (V) norādīja, ka

Rīgas domes izdevumi jau vairākus gadus aug ātrāk nekā ieņēmumi.

Ja 2011.gadā izdevumi ienākumus pārsnieguši par 10,4 miljoniem latu, 2012.gadā - jau par 13,8 miljoniem latu, taču, veicot šādus budžeta grozījumus, līdz gada beigām pašvaldība šogad būs iztērējusi 35 miljonus latu vairāk, nekā ir tās ieņēmumi.

Arī nacionālās apvienības domniekiem radās grūtības saprast, kā tiek veidots un plānots Rīgas budžets. Nacionālās apvienības līdere Rīgas domē Baiba Broka norādīja, ka, aizbildinoties ar piesardzību budžeta ieņēmumu prognozēs, Rīgas dome neuzrāda patieso pašvaldības budžeta situāciju, ko apliecina fakts, ka arī pašvaldības tēriņi netiek plānoti 12 mēnešu termiņā. Kā piemēru Broka minēja izglītības iestādes, kurām komunālo pakalpojumu izdevumiem ieplānots finansējums tikai līdz oktobrim.

Pēc Brokas domām, taisnošanās par to, ka izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem ir pārāk neprognozējams lielums, neiztur kritiku. «Interesanti, kā tad visos pārējos valsts un privātos uzņēmumos spēj to saplānot 12 mēnešiem. Nav pieļaujama šāda attieksme pret pamattēriņiem - izglītības iestādēm jau gada sākumā jābūt pārliecinātām, ka elementāri tēriņi tiks nodrošināti visā 12 mēnešu periodā,» uzsvēra nacionālās apvienības deputāte.

Broka arī pauda pārsteigumu, ka «Rīgas satiksme» jau tagad, gada vidū, spēj noteikt tik precīzus zaudējumus.

Tāpat nav skaidrs, kā pati «Rīgas satiksme» šo papildu finansējumu iegrāmatos - kā zaudējumu segšanu vai kā dotāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu, jo, runājot par papildu 5 miljonu piešķiršanu, pašvaldībā tiek izmantoti abi jēdzieni.

Opozīcijas domniekus izbrīnīja arī personāla plānošana domē - Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam gada vidū piepeši piešķirts finansējums 15 jaunu štata vietu izveidei, taču nav skaidrs, kas šo sešu mēnešu laikā darba apjomā vai funkcijās tik strauji mainījies. «Tas liek domāt, cik izsvērta un pārdomāta ilgtermiņā ir šī plānošana,» rezumēja Broka.

Nacionālās apvienības priekšstāve norādīja, ka budžeta grozījumos ir virkne labu priekšlikumu, tomēr kopumā pašvadlības budžeta plānošana un prioritātes kopumā opozīcijai nav pieņemamas, tāpēc arī nacionālā apvienība šos grozījumus neatbalstīja.

Broka izteica cerību, ka nākamajā periodā Rīgas budžeta plānošanas metodes uzlabosies, un piebilda, ka nacionālā apvienība izstrādās savus priekšlikumus 2014.gada budžeta prioritātēm un plānošanai.

Ameriks noraida kritiku

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), atbildot uz opozīcijas pausto kritiku, apgalvoja, ka «mēs domājam par pilsētu un to, kā nepazemināt dzīves kvalitāti, nodrošināt pakalpojumu pieejamību. Ik ceturksni mēs vērtējam, kā pildās budžets, turam roku uz pulsa un redzam, kas pilsētai nepieciešams, nevis politiski tirgojamies».

Mēģinot atspēkot kritiku par «Rīgas satiksmi», Ameriks atgādināja, ka ar Rīgas domes lēmumu vairākām pasažieru kategorijām sabiedriskais transports tiek nodrošināts par velti, un pašvaldība rēķinās, cik un kāda dotācija nepieciešama no budžeta, lai šo lēmumu finansētu. «Otra daļa ir aptuveni 200 000 rīdzinieku, kas nav deklarēti Rīgā, bet izmanto Rīgas sabiedrisko transportu un maksā par to 50 santīmus, taču pašizmaksa vienam braucienam ir 70 santīmu. 20 santīmu starpība arī ir zaudējumi, kas tiek segti no Rīgas budžeta,» skaidroja Ameriks.

Kā ziņots, pašvaldības ienākumiem par 13,6 miljoniem latu pārsniedzot prognozētos rādītājus, Rīgas domes sēdē šodien nolemts arī pašvaldības izdevumus palielināt par aptuveni 13 miljoniem latu.

Budžeta grozījumos lielāko dotācijas pielikumu - 4,8 miljonus latu - saņēmusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme»,

Izglītības, kultūras un sporta departaments saņems papildu 2,03 miljonus latu, jaunu pirmsskolas grupu atvēršanai, mācību līdzekļu iegādei un Rīgas vispārējās izglītības iestāžu vadītāju atalgojuma palielināšanai.

Viens miljons latu paredzēts papildus iekškvartālu remontiem, 670 000 latu piešķirti Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes pārvada renovācijas darbu pabeigšanai, savukārt pašvaldības ēku renovācijas darbiem, kā arī avārijas stāvoklī esošo ēku nojaukšanai papildus novirzīts 1,3 miljoni latu. Papildu līdzekļi 125 000 latu apjomā piešķirti Rīgas Pašvaldības policijai inventāra iegādei, darbinieku profesionālajai apmācībai, fiziskajai sagatavotībai, bet Nacionālā zooloģiskā dārza darbības nodrošināšanai atvēlēti 163 000 latu.

Ar koalīciju veidojošā bloka «Saskaņas centrs» un «Gods kalpot Rīgai» deputātu balsu vairākumu budžeta grozījumi šodien tika akceptēti. «Vienotības» priekšlikums piešķirt 96 000 latu brīvpusdienu nodrošināšanai 1446 bērniem no trūcīgām daudzbērnu ģimenēm netika atbalstīts, tāpat kā aicinājums paredzēt 10 000 latu Akmens dārza labiekārtošanai un 30 000 latu videonovērošanas sistēmu ieviešanai kapsētās.

Komentāri (62)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu