/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9871213t1h15bc.jpg)
Saskaņā ar Kaspersky Lab aprēķiniem surogātpasta īpatsvars kopējā pasaules e-pasta plūsmā maijā bija 69,7%, kas ir par 2,5% mazāk nekā aprīlī.
Spama sūtījumos dominē Stīvs Džobss un Microsoft loterija (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nedaudz pieaudzis pikšķerēšanas vēstuļu īpatsvars, bet vēstuļu ar kaitīgiem pielikumiem daļa palielinājusies par 0,4%, kopumā veidojot 2,8% no visiem elektroniskajiem paziņojumiem.
Surogātpasta izplatītāji kārtējo reizi parādīja izdomu, līdztekus tradicionālajām «svētku» lamatām sagatavojot jaunu ēsmu interneta lietotājiem. Lai to veiktu, krāpnieciskajos un reklāmas sūtījumos maijā aktīvi tika izmantoti slavenu cilvēku vārdi un zīmolu nosaukumi. Piemēram, tika novērots liekpasts no «Apple Corp», kam patiesībā nebija nekāda sakara ar uzņēmumu Apple, bet kas tomēr aicināja godināt Stīva Džobsa piemiņu, nopērkot iCoin monētas ar viņa attēlu.
Uzņēmuma Microsoft nosaukums ar dažādiem ieganstiem tika izmantots vairākos pikšķerēšanas sūtījumos, kas bija nomaskēti par vēstulēm no klientu apkalpošanas dienesta, un paziņojumos par uzvaru neeksistējošās loterijās. Upurim, kas iesaistījās sarakstē, pēc tam tika lūgts pārskaitīt naudu laimesta noformēšanas izmaksu segšanai.
/nginx/o/2018/07/16/9871211t1hfc70.jpg)
Maijā ievērojama daļa pasaules surogātpasta joprojām tika izplatīta no divām valstīm — Ķīnas (21,43%) un ASV (16,31%), taču trešo vietu ieņemošās Dienvidkorejas rādītājs (12%) turpināja pieaugt un valsts ir nonākusi vēl tuvāk otrajai pozīcijai. Tajā paša laikā gandrīz puse Eiropas surogātpasta tiek izsūtīta no Dienvidkorejas, bet tai sekojošās ASV un Vjetnama ievērojami atpaliek.
Kaitīgo vēstuļu īpatsvars bija 2,8% no kopējās e-pasta plūsmas. Turklāt, lai piespiestu lietotāju atvērt pielikumu, surogātpasta izplatītāji visbiežāk atdarināja paziņojumus no populāriem interneta veikaliem un loģistikas uzņēmumiem. Pikšķerēšanas uzbrukumu skaita ziņā, kā jau tika prognozēts, maijā vadošo pozīciju saglabāja sociālie tīkli.
/nginx/o/2018/07/16/9871212t1hd572.jpg)
«Atcerieties, ka neviens oficiālais serviss nekad saviem klientiem neprasa, lai viņi ievadītu un apstiprinātu savu personisko un bankas informāciju, noklikšķinot uz saites vēstulē, un, protams, nedraud klientiem slēgt kontus vai profilus. Nekādā ziņā neklikšķiniet uz saitēm, ko bloķē antivīrusu programma vai pārlūks. Pievērsiet uzmanību vēstulē doto saišu resursu autentiskumam un uzticamībai. Ja jums rodas šaubas par paziņojuma īstumu, labāk sazinieties ar tās organizācijas, kuras vārdā pienākusi vēstule, klientu apkalpošanas dienestu un noskaidrojiet, vai šādi sūtījumi patiešām ir izplatīti,» savos ieteikumos dalās Kaspersky Lab vecākā surogātpasta analītiķe Tatjana Ščerbakova.