Finanšu problēmu māktā «Liepājas metalurga» (LM) īpašnieku konflikts par akcijām, iespējams, ir saistīts ar aizdevuma saņemšanu bankā veco martena krāšņu nomaiņai, kā arī akcionāra Kirova Lipmana lielo kaislību - hokeju, vēsta laikraksts «Neatkarīgā», atsaucoties uz tā rīcībā esošiem tiesas sēžu protokoliem.
LM akcijas pārdalītas bankas un hokeja dēļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2.maijā apmierināja Lipmana prasību pret otru akcionāru Sergeju Zaharjinu, atzīstot prasītāja īpašuma tiesības uz 11,5% akciju. Par spriedumu iesniegta apelācijas sūdzība.
Apgabaltiesas sēžu protokoli, kas ir «Neatkarīgās» rīcībā, atklājot pretrunīgas pušu versijas par notikušo, kā arī negaidītus lieciniekus - bijušo Privatizācijas aģentūras vadītāju, uzņēmēju Jāni Nagli un ekonomistu Uldi Osi.
Osis saskaņā ar laikraksta vēstīto apgalvo, ka pēc 2000. gada konsultējis Lipmanu un personīgi ieteicis akcionāriem oficiāli uzrādīt savas īpašumtiesības un neoficiāli pārdalīt akcijas, lai izdabātu aizdevējam - Itālijas bankai «Unicredit».
Savulaik trīs lielākie LM īpašnieki - Lipmans, Zaharjins un Iļja Segals - LM akcijas pārvaldīja pastarpināti caur Īrijā reģistrēto kompāniju «Gesil Limited», bet tad kļuva par tiešiem LM akcionāriem.
Lai saņemtu kredītu krāšņu nomaiņai, bijis vajadzīgs līderis ar kontrolpaketi, jo potenciālais kreditors baidījies sadarboties ar trim vienādi ietekmīgiem akcionāriem.
Lipmans atteicies no līdera misijas, ko Osis tiesā skaidroja šādi: «Viņš toreiz teica, ka viņam ir padomā darbi ar pasaules čempionātu hokejā, viņš uzskatīja, ka nevarēs efektīvi veikt visus darbus - gan vadīt rekonstrukciju, gan organizēt pasaules čempionātu hokejā, tāpēc priekšroku deva čempionātam, jo tas ir valstiska mēroga pasākums. Un tad viņš teica, ka mēģinās vienoties, kurš cits varētu būt kontroles paketes turētājs «Liepājas metalurgā«. Pēc tam sapratu, ka sarunās nonāca pie tā, ka tas varētu būt Zaharjins.»
Arī Naglis tiesā esot apstiprinājis versiju par akciju pārskaitīšanu hokeja čempionāta dēļ.
Oša versijā rakstiska dokumenta trūkumam par akciju nodošanu uz laiku ir šāds skaidrojums: «Ja atklātos situācija, ka Zaharjinam ir kontrolpakete un paralēli pastāvētu rakstisks līgums, ka tās akcijas īstenībā ir tikai aizdotas, tādā gadījumā varētu rasties situācija, ka banka tikusi mānīta.»
Savukārt Lipmana oponentu versijā, pārformējot akciju īpašumtiesības no «Gesil Limited», Lipmans pārskaitījis sev vairāk akciju, nekā viņam pienācās, un pieķerts pats labprātīgi aizskaitījis Zaharjinam trūkstošo daļu atpakaļ, norāda laikraksts.
Zaharjina aizstāvji tiesai vēstījuši, ka pastāv dokuments, kurā fiksēts akciju sadalījums triju akcionāru starpā pēc pārņemšanas no «Gesil Limited», taču tiesā tas nav iesniegts. Tā vietā tiesā iesniegta tikai akcionāru Zaharjina un Segala sarakste, kurā pirmais lūdz atrast dokumentu, bet otrais sola pameklēt.
Advokāte Sintija Radionova skaidrojusi, ka, pirmkārt, pagājuši desmit gadi, otrkārt, šāda veida kompāniju dokumenti parasti glabājas pie aģentiem, tādēļ nepieciešams laiks, lai sadzītu tiem pēdas un izprasītu.
«Mūsu galvenais mērķis bija pateikt tiesai, ka mēs pie tā strādājam, un šie 10 gadus vecie dokumenti tiks atrasti un būs mūsu rīcībā. Un tiesai būs iespēja objektīvi izskatīt šo strīdu. Tas arī bija iemesls, kādēļ mēs šo savstarpējo saraksti atspoguļojām tiesā,» laikraksts citē advokāti.